Ir jālabo lēmums par IIN samazināšanu, nevis jāturas pie nepareizas politikas
Pirms dažiem gadiem, kad Rietumu pasaulē uz brīdi uzliesmoja un tikpat ātri izplēnēja Occupy kustība (Occupy Wall Street, Occupy London, Occupy Frankfurt utt.), pa visu pasauli izskanēja sauklis: «Mēs esam 99%!» Ja šai haotiskajai, nefokusētajai un bieži vien pašmērķīgajai sociālajai parādībai bija kāda pozitīva, paliekoša ietekme, tad vienīgi kā spilgtam, bet relatīvi miermīlīgam atgādinājumam par nevienlīdzības plaisu, kura gandrīz visā pasaulē nozīmīgi pieauga šķietami «labajos gados» pirms finanšu krīzes. Tā notika Occupy kustības dzimtenē ASV, kur bagātākais 1% iedzīvotāju palielināja savu daļu no visiem valstī gūtajiem ienākumiem no 10% 1980.gadā līdz 24% 2007.gadā. Tā notika arī Latvijā. Par spīti straujai ekonomiskajai izaugsmei, kurai būtu jāveicina visas sabiedrības labklājība, nevienlīdzība treknajos gados nesamazinājās. Tieši otrādi, tai bija tendence pieaugt.
Nav noslēpums, kāpēc tā notika. Jau gadiem pašmāju un ārvalstu eksperti norāda, ka Latvijā cilvēki ar maziem ienākumiem maksā neproporcionāli lielus nodokļus. Latvijā nodokļu slogs ir relatīvi viegls, taču cilvēkiem ar zemām algām tas ir starp smagākajiem Eiropas Savienībā.
Tagad sācies jauns, laimīgā kārtā mērenāks un ilgtspējīgāks izaugsmes posms, un viens no galvenajiem jautājumiem valdības un sabiedrības dienas kārtībā – vai atkal, tāpat kā treknajos gados, izaugsmes augļi pārsvarā kritīs jau gana pilnos grozos?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.