Kādas ēkas jābūvē, lai tās no jauna varētu izmantot arī pēc simt gadiem, stāsta Zviedrijas zaļākās pilsētas pilsētplānotājs Hanss Andrēns
Degošās Rīgas pils dūmu aizsegā vairākumam latviešu palika nesadzirdēta izskanējusī ziņa par pasaulē augstāko (34 stāvi) koka debesskrāpi, ko arhitektūras konkursā Stokholmā piedāvā būvēt zviedru arhitektu birojs C.F.Møller. Ja rīdziniekiem šāda ziņa izsauc skepsi, acu priekšā redzot pils jumta pārogļojušās sijas, tad var piebilst, ka plānotā augstceltne vismaz teorētiski esot ugunsdrošāka nekā dzelzsbetona celtnes. Nav zināms, vai šis, pēc autoru vārdiem, «salīdzinoši lētākais, vieglāk konstruējamais un ilgtspējīgākais» debesskrāpis tiešām tiks būvēts, taču zviedri ir apņēmušies kļūt par progresa līderiem modernajā celtniecībā, izmantojot koksni sarežģītās un zināšanu ietilpīgās konstrukcijās – Zviedrijā jau tiek būvētas daudzstāvu koka ēkas. Šīs koka tehnoloģiju ekspansijas epicentrs ir nelielā Vekšes (Växjö) pilsēta, savukārt viens no tās dzinējspēkiem ir pilsētplānotājs Hanss Andrēns, kurš pirms kāda laika Rīgā viesojās konferencē XXI – koksnes gadsimts!
Hansa Andrēna specializācija ir pilsētvides plānošana, tajā izmantojot dabai draudzīgus materiālus un koksni. Viņš vada pasaulē zināmo Trästad 2012 (Koka pilsēta) projektu, kas ir plaša Zviedrijas iedzīvotāju, uzņēmēju, būvnieku, valdības un arhitektu iniciatīva, kura atbalsta un praktiski risina dažādus jautājumus saistībā ar klimatam draudzīgu un ilgtspējīgu būvniecību. Andrēns uzskata, ka arī Latvija var kļūt par dzinējspēku modernajā koka arhitektūrā.
Kā kļuvāt par modernās koka arhitektūras aizstāvi?
Zviedrijā pašvaldībām pieder daudz dzīvokļu, piemēram, Vekšē – 74%. Municipalitāte ir liels spēlētājs. Pilsēta pieaug par aptuveni 1000 iedzīvotājiem katru gadu. Mums ir vajadzīgas kvalitatīvas idejas un lēmumi pilsētas plānošanā un mājokļu politikā. Kad 1990.gadā sāku strādāt, kokmateriāli bija karsts temats. Tiem ir zemas izmaksas, tas ir ekoloģisks un dabā augošs materiāls. Šie bija argumenti, kas koku padarīja par ļoti populāru materiālu. Ir pagājis labs laiks, un mēs esam tikuši tālāk par parasto 2×4 plakņu konstruēšanu. Arī mēs 90.gadu sākumā būvējām pat piecstāvu ēkas šajā vienkāršajā tehnikā, bet ātri sapratām, ka ir jāiet tālāk modernāku procesu un rūpniecisku ideju virzienā. Tagad ir izstrādātas lieliskas idejas, kā izmantot kokmateriālu. Paskatieties apkārt! (Norāda uz RISEBA Arhitektūras un mediju centra H2O 6 ēkas grīdu Ūdens ielā, kur notika konference.) Šeit grīdu līstēm ir izmantota plastmasa! Plastmasa, kas imitē koku! Tas ir trakums!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.