Būtiski samazina atbalstu lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām • IR.lv

Būtiski samazina atbalstu lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām

46
Foto: Kaspars Krafts, F64

Šīm izmaiņām jānodrošina, ka samazināsies elektroenerģijas ražošanai nepieciešamais dabasgāzes apjoms

Ministru kabinets, pieņemot grozījumus noteikumos “Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”, būtiski samazinājis subsīdiju atbalstu lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām, kurās vienlaikus tiek ražots siltums un elektrība un kuru uzstādītā elektriskā jauda ir virs četriem megavatiem, ziņo „Nozare.lv”.

“No lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām obligātā iepirkuma ietvaros tiek iepirkta lielākā daļa subsidētās elektrības un attiecīgi arī obligātā iepirkuma ietvaros izmaksātā summa ir ievērojama. Iepriekšējo valdību laikā pieņemto lēmumu dēļ subsīdijas par lielajās koģenerācijas stacijās saražoto elektrību pieaugtu arī nākamgad. Lai ierobežotu izmaksu kāpumu un samazinātu elektrības cenu pieauguma riskus patērētājiem, atbalsts lielajām koģenerācijas stacijām, tai skaitā a/s “Latvenergo” termoelektrocentrālēm (TEC), tiks samazināts un tādējādi jau no 2014.gada izdosies ietaupīt vismaz 20 miljonus latu gadā, kas ierobežos obligātas iepirkuma komponentes pieaugumu nākotnē,” norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Minētās lielās koģenerācijas stacijas ir “Latvenergo” Rīgas TEC-1 un TEC-2, a/s “Rīgas siltums” siltumcentrāle “Imanta” un SIA “Juglas jauda”.

2012.gadā atbalsts virs elektroenerģijas tirgus cenas šīm stacijām bija 61,7 miljoni latu, kas ir 46% no kopējās atbalsta summas subsidētās elektroenerģijas ražotājiem, informē Ekonomikas ministrija (EM).

Pašlaik šīs stacijas saņem atbalstu gan fiksēta jaudas maksājuma, gan enerģijas komponentes veidā. Izmaiņu projekts paredz pilnībā atteikties no enerģijas komponentes atbalsta mehānisma, saglabājot atbalstu tikai jaudas komponentes formā.

Šāds solis, pēc EM aplēsēm, nodrošinās elektroenerģijas ražošanā nepieciešamā dabasgāzes apjoma samazināšanu un neveicinās elektroenerģijas ražošanu nelabvēlīgos elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus apstākļos, lai saņemtu atbalsta maksājumus.

Ar šādām izmaiņām tiks panākts obligātās iepirkuma komponentes (OIK) samazinājums jau no 2014.gada vismaz par 20 miljoniem latu gadā.

Saskaņā ar EM prognozēm, ja netiek īstenoti OIK samazinoši pasākumi, 2014.gadāsubsīdiju apjoms pieaugtu no pašreizējiem 1,89 santīmiem par kilovatstundu (sant./kWh) līdz 2,33 sant./kWh. Atbalsta apjoma samazināšana lielajām koģenerācijas stacijām šo pieaugumu ierobežos, un EM aktīvi turpina darbu arī pie papildu risinājumu izstrādes, lai saglabātu OIK līmeni turpmākajos gados līdzšinējā apmērā un neradītu papildu slogu patērētājiem.

 

Komentāri (46)

Ieva Klauberga 30.07.2013. 16.15

“2012.gadā atbalsts virs elektroenerģijas tirgus cenas šīm stacijām bija 61,7 miljoni latu, kas ir 46% no kopējās atbalsta summas subsidētās elektroenerģijas ražotājiem, informē Ekonomikas ministrija (EM).”

Šeit diezgan nesaprotama retorika par paredzamo ietaupījumu. Izskatās, ka 20 milj. Ls ietaupījums gadā ir tikai neliela daļa no OIK. Ja visai elektroenerģijai, kas saražota no gāzes samazina atbalstu – ietaupījumam vajadzētu būt lielākam. Nedomāju, ka Pavļutam viegli nācās to panākt. Lai veicas arī turpmāk.

+6
-1
Atbildēt

0

oskaar 30.07.2013. 22.37

Lai saprastu, cik šis lēmums ir prātīgs, vajadzētu zināt vēl vairākas lietas- par iekārtu izmaksām, elektoenerģijas un siltuma jaudu sadalījumiem, naudas plūsmām un vēl daudz visu ko citu.
Cik zinu no dažiem (nelielu) koģenerācijas staciju projektiem- siltuma ražošana tām ir gluži nevajadzīgs blakusprodukts, kas bijis nepieciešams tikai atļaujas iegūšanai saražotās elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros. Rezultātā siltums tiek pārdots draudzīgam uzņēmumam, kas vienkārši silda gaisu. Savukārt, ja šādam “koģenerētājam” atņemtu tiesības saņemt subsīdijas OIK ietvaros- tas bankrotētu, jo iekārtu izmaksas arī ir fantastiskas, ražošanas izveidei ir ņemti kredīti, un tos var atmaksāt tikai ilgtermiņā saņemot valsts atbalstu. Ar ko šādu uzņēmumu veidotāji un kredītdevēji arī ir rēķinājušies.
Nedaudz cita nianse laikam ir- kas ir šie laimīgie, kuri pie tādas iespējas ir tikuši. Jo- kamēr viņi var pārdot el.en. par OI cenām un tās netiek pārskatītas, tikmēr tā ir zelta ādere.

+1
-1
Atbildēt

4

    Eleonora Maisaka > oskaar 31.07.2013. 00.16

    andrejsg
    Rezultātā siltums tiek pārdots draudzīgam uzņēmumam, kas vienkārši silda gaisu.

    Kā Pavļuts izteicās, ir jāceļ elektrostacijas un lai tās domā kur likt siltumu. Bernudārznieka saprašanas līmenis. Elektrība ir jaražo, kur jau tāpat tiek ražots siltums, kaut vai tā būtu lauku skolas katlumāja. Ja tādi projekti tiktu īstenoti, tad Latvija nepatērējot par gramu vairāk kurināmā un visu transportu pārvedot uz elektrību, varētu to nodrošināt.
    OIK būtu piemērojams tikai tiem elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas režīmā, kuri izmanto vietējo kurināmo, kā šķeldas, mežizstrādes un kokapstrādes atliekas, salmus, kritušās lapas, cietos sadzīves atkritumus u.c. vai biogāzes ražotājiem, kuri to ražo no kūtsmēsliem, kanalizācijas, pārtikas un lauksaimniecības atliekām, nopļautā Latvāņa, kritušiem mājdzīvniekiem, un nokautiem ienaidniekiem, bet ne tiem, kas tam nolūkam audzē kukurūzu vai enerģētiskās bietes.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    oskaar > oskaar 31.07.2013. 01.56

    disidente
    Kur var likt siltumu koģenerācijas stacijas īpašnieks, ja viņa koģenerācijas stacija (un itin aromātiskā govju kūts, no kuras viņš saņem izejvielas gāzes ieguvei) atrodas vismaz pārdesmit kilometru attālumā no tuvākā kaut cik apdzīvotā ciemata vai pilsētas?
    ————-
    Jūs kādreiz esat bijis tādā no govju kūts atkarīgā koģenerācijas stacijā? Aptuveni nojaušat- kā tā smaržo? Es esmu bijis un zinu. Tai tomēr nevajadzētu atrasties blakus skolai.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Eleonora Maisaka > oskaar 31.07.2013. 08.40

    andrejsg
    Tai tomēr nevajadzētu atrasties blakus skolai.

    Vai “uzmanības deficīta” sindroms?
    Kāds sakars skolai ar govju kūti? Ja skolai blakus ir novecojusi katlu māja to iespējams pārbūvēt par gāzģeneratora koģenerācijas staciju ar tvaika kondensatoru, kas dos iespēju uz pusi samazināt kurināma apjomus, utilizēt cietos sadzīves atkritumus, dārgo malku nomainīt pret daudz lētākām šķeldām, skaidām un salmiem, nelaist atmosfērā dūmus un tvaiku, plus vēl saražot elektroenerģiju visa ciemata vajadzībām, vai pat vairāk.
    Ne tikai no govju kūts atkarīgā koģenerācijas stacijā? Esmu bijis no cūku kompleksa atkarīgās koģenerācijas stacijās un ja kādreiz visa apkārtne smirdēja pēc cūku sūdiem, bija mušu apsēstas, apkārtnes cilvēki par to vien domāja, ka visas cukās un to īpašniekus nobeigt, tad tagad niecīga smaka, kāda jūtama katra sīka lauksaimnieka sētā, un cilvēki apmierināti ar jaunizveidotām darba vietām.
    ______________________________________
    Kur var likt siltumu koģenerācijas stacijas īpašnieks…?

    Vinters atklāj miljonus vērto siltumnīcu
    http://www.db.lv/razosana/lauksaimnieciba/vinters-atklaj-miljonus-verto-siltumnicu-392258

    Jelgavas novada z/s Mežacīruļi blakus biogāzes stacijai uzbūvējuši jaunu siltumnīcu kompleksu.
    http://www.db.lv/razosana/partika/mezaciruli-konkures-ar-salatiem-396756

    Būtu tikai vēlme nokaut sevī padumjo toļerastu, idejas atnāks pašas.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Kristīne > oskaar 31.07.2013. 01.20

    Koģenerācija pati par sevi jau ir laba lieta, vien derētu siltumu un elektrību tomēr ražot no kāda cita, atjaunojamāka kurināmā.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Eleonora Maisaka 30.07.2013. 19.03

rabarbers
Nedomāju, ka Pavļutam viegli nācās to panākt. Lai veicas arī turpmāk.

Vai Pavļuts nirgājas? “Samazina atbalstu”. Par kādu atbalstu elektroenerģijas ražotājiem no importa gāzes vispār var būt runa? Ja netiec galā ar čekas mūdzi, Savicki, un pretvalstiskiem spēkiem mūsu Saeimā, atsakies no siles, pūt stabulīti, rāpies Stikla kalnā, vai ko tur tur proti. Lai nāk cilvēks ar valstisku domāšanu, kas beidzot, pēc vairāk kā 20 gadiem sāktu strādāt valstij.
Čekas sodomīta Šļesera draudziņš, Ozols, LIAA vadītāja krēslā, ir tā robežšķirtne, kas raksturo ekonomikas ministru, šo un iepriekšējos.

+3
-5
Atbildēt

2

    Kristīne > Eleonora Maisaka 31.07.2013. 01.19

    Atslābsti, visa tā Latvenergo gāzes TEC lieta ir nelāgs koruptīvs mantojums, ar kuru, diemžēl, neko īsti nevar sadarīt, sūdi ir savārīti un atvārīt atpakaļ nevar.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Eleonora Maisaka > Eleonora Maisaka 31.07.2013. 08.28

    kristaps_freimanis
    neko īsti nevar sadarīt, sūdi ir savārīti un atvārīt atpakaļ nevar.

    Tā gribētos miķeļsoņiem, kalvīšiem, godmaņiem, šļeseriem, zariņiem un pārējiem kropļiem, Latvijas gazpromizatoriem. Tas apmierinātu arī Turcijas firmu “GAMA”, koruptīva darījuma figurantu.
    Nekas vēl nav beidzies. Pietiks tikai ierosināt krimināllietu par šo, vienu no lielākām Latvijas gadsimta afērām, lai Turcijas firma nekavējoties būtu gatava atmaksāt Latvijas valstij tos pārgāzēt un to tuviniekus deklasēt un atņemt mantu līdz pēdējam diegam.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu