Maksims Galkins izvelk zelta zivtiņu. Tā viņam saka:
«Neko man neprasi! Ej vien mājās! Tavai večai jau viss ir.»
Mana galva ir kā lidosta…
Visu laiku kaut kas nemitīgi izlido.
Patiesi maza pilsēta ir tad, kad jūs personīgi zināt, kuriem cilvēkiem ir domāti uzraksti uz sienām, žogiem un garāžu durvīm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.