Deviņi Rietumaustrālijas latviešu mākslinieki sarīkojuši izstādi Talsos
Dziesmusvētki Latvijā pulcina no visas pasaules ne tikai latviešu dziedātājus un dejotājus. Jau kopš maija sākuma izstāžu zālē Arsenāls Rīgā Nacionālais mākslas muzejs rāda plašu trimdas latviešu mākslas izstādi, bet Talsu un Madonas muzejos šovasar būs skatāma ceturtās lielākās Austrālijas pilsētas Pertas (1,6 miljoni iedzīvotāju) latviešu mākslinieku grupas izstāde Jauns vienādojums. 8+1. Izstādes atklāšanu Talsos 5.jūlijā kuplināja pieci izstādes autori. Visaizkustinošākā šī diena, iespējams, bija grafiķim un gleznotājam Pēterim Ciemītim – viņu muzejā sagaidīja kupls radiņu pulks, jo agrākā Stendes pagasta (tagad Ģibuļu) Lieknieki un Ciemīši ir viņa tēva un vectēva mājas. Nu savu tālo radinieku bija iespējams pirmo reizi pēckara vēsturē satikt vaigu vaigā.
Pertas latviešu mākslas aina atšķirībā no citiem Austrālijas latviešu mākslas centriem – Sidnejas, Melburnas, Adelaidas – mūsu mākslas zinātājiem ir pazīstama vismazāk (Arsenāla izstādē arī ir apskatāmi tikai Pētera Ciemīša darbi). Šī letiņu mākslinieku grupa (mājās palikuši vēl aptuveni desmit) sākusi pulcēties kopizstādēs salīdzinoši nesen – 2009.gadā, un tad arī visai drīz radusies ideja par došanos uz Latviju, lai rādītu Pertas latviešu mākslu Rīgas un Latvijas muzejos un izstāžu zālēs. Uz piedāvājumu atsaucās tikai Talsu un Madonas muzeji.
Grupas un izstādes kurators tēlnieks Māris Raudziņš ir izveidojis kolekciju, kurā pārstāvētas vairākas mākslinieku paaudzes. Visvairāk pieredzējis no viņiem ir 1919.gadā Krievijā dzimušais un vēl Rīgas Vācu ģimnāzijā un Latvijas Mākslas akadēmijā pirms Otrā pasaules kara studēt paguvušais Arvīds Sodums. Viņš labi zināms gandrīz vai kā mākslinieks antropologs un izstādei iesniedzis tušas zīmējumu kopijas – skrupulozi nofiksētus savās Āfrikas gaitās sastaptos turienes cilšu pārstāvjus, arī divus eļļas gleznojumus no dzimtās skolas – Rīgas Vācu ģimnāzijas – krājuma. Taču autoru lielāko daļu veido mākslinieki, kuri dzimuši tūlīt pēc kara Vācijā vai jau Austrālijā 40.gadu beigās-50.gados. Visjaunāko paaudzi pārstāv fotogrāfe Maija Medene (1981), zīmīgi, ka tieši viņas darbos visvairāk jūtams laikmetīgs, izjusts mēģinājums savus latviskuma priekšstatus sasaistīt ar mītnes dzīves kultūru.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.