Tiesa savu spriedumu pieņēmusi, izskatot britu slepkavnieku sūdzības
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) otrdien atzina, ka mūža ieslodzījumi bez apžēlošanas un pārskatīšanas tiesībām, kas Lielbritānijā piespriesti vairākām slepkavām, pielīdzināmi “nehumānai un pazemojošai” attieksmei.
ECT nosprieda, ka Džeremijam Bemberam, kurš 1985.gadā tika notiesāts par piecu savu ģimenes locekļu slepkavību, sērijveida slepkavam Pīteram Mūram un vairākkārtējam slepkavam Duglasam Vinteram, ir tiesības uz viņu lietu pārskatīšanu un iespējamu atbrīvošanu no ieslodzījuma. Tiesa gan uzsvērusi, ka spriedums nenozīmē “jebkādu tūlītēju atbrīvošanas iespēju”.
Pirmajā ECT instancē 2012.gadā visu trīs notiesāto slepkavu prasība tika noraidīta, taču ECT Lielā kolēģija, kas lietā pieņēmusi galīgo spriedumu, ar septiņām tiesnešu balsīm lēma prasītājiem par labu, kamēr trīs tiesneši balsoja pret prasības apmierināšanu.
Patlaban Anglijas un Velsas cietumos atrodas 49 notiesātie, kam piespriests mūža ieslodzījums bez tiesībām uz apžēlošanu vai soda pārskatīšanu. Vienīgā iespēja šīm personām atkal nonākt brīvībā ir tieslietu ministra lēmums tos atbrīvot aiz līdzcietības, piemēram, neārstējams slimības vai smagas invaliditātes gadījumos.
Prasītāji apgalvoja, ka jebkādu izredžu atņemšana uz iespējamo atbrīvošanu, esot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3.panta pārkāpums, un prasīja, lai tiem tiktu dotas tiesības uz viņu lietu pārskatīšanu.
1985.gadā notiesātais Bembers vienmēr apgalvojis, ka ir nevainīgs un ka slepkavībā vainojama viņa māsa, kas sirga ar šizofrēniju un pēc pārējo ģimenes locekļu nogalināšanas pati izdarījusi pašnāvību.
Savukārt Mūrs notiesāts par piecu geju slepkavībām, kuras viņš pastrādājis 1995.gadā, lai tādējādi apmierinātu savas seksuālās tieksmes.
Vinters, kurš 2005.gadā tika atbrīvots no ieslodzījuma par sava kolēģa slepkavību, 2008.gadā atzinās arī savas sievas slepkavībā. Vēl pirms ECT sprieduma pasludināšanas Vintera advokāts Saimons Kreitons paziņoja, ka prasības mērķis neesot nedz viņa klienta, nedz pārējo slepkavu nonākšana brīvībā. Viņš norādīja, ka prāvas mērķis ir panākt, lai ikviens spriedums sevī ietvertu iespēju to pārskatīt. Sarunā ar BBC “Radio 5” Kreitons norādīja, ka mūža ieslodzījums bez apžēlošanas vai pārskatīšanas tiesībām esot “pretrunā ar moderno demokrātiju”.
Līdz 2003.gadam visi spriedumi Lielbritānijā varēja tikt pakļauti pārskatīšanai, tai skaitā tie, kas paredzēja mūža ieslodzījumu bez apžēlošanas tiesībām. Tomēr pērn Londonas apelāciju tiesa atzina, ka īpaši bīstamiem noziedzniekiem var tikt piemērots mūža ieslodzījums bez tiesībām uz soda mīkstināšanu.
Tolaik lords augstākais tiesnesis gan uzsvēra, ka mūža ieslodzījums bez tiesībām uz soda pārskatīšanu “rezervējams dažiem īpaši nopietniem noziegumiem”.
Komentāri (10)
Dace 09.07.2013. 15.21
Uzskatu sevi par diezgan liberālu, bet dažreiz pat man rodas iespaids, ka pasaule ( Eiropa ) ir aizgājusi par tālu. Rodas arī praktiskas dabas jautājums: nāvessods nav vairs tiesiski iespējams, bet, ja arī mūža ieslodzījums paliek neiespējams, kur likt īpaši bīstamus noziedzniekus? Ko darīt ar breivīkiem un citiem putniem?
1
Sanšains > Dace 09.07.2013. 15.40
Tikai normāli būtu, ja šos “putnus” izmitinātu arvien progresīvāko “vērtību” entuziastu mājās vai “sētā” (pēc angļu “Not in my back yard”). Tas taču būtu tik demokrātiski!
0
Andris 09.07.2013. 18.09
Acīmredzot slepkavības vairs nav “pretrunā ar moderno demokrātiju”.
Tādā gadījumā es solidarizējos ar ECT Lielās palātas tiesnešu vairākumu. Tiesa gan – ar vienu vienīgu nosacījumu: sērijveida slepkavas (piem., Latvijas Rogaļevu)var apžēlot vai mīkstināt viņiem piespriesto sodu, ja pirms tam tiek mīkstināts šo pašu slepkavu piespriestais sods viņu upuriem – t.i., nogalinātie upuri atdzīvojas un atgūst veselību.
0
aivarstraidass 09.07.2013. 21.36
Tieši šī iemesla dēļ ir atbalstāms nāvessods. Jo ir daži noziedznieku veidi (seksuāli maniaki, teroristi, citi daudzkārtēji slepkavas), kam recidīvisma risks ir pietiekami augsts – nekad nevar būt drošs par to, ko šāds cilvēks nonācis brīvībā var atkal izdarīt. Un kā mēs redzam – “mūža ieslodzījums” ir tikai karikatūra: faktiski ECT lēmumi (kā arī politiskas pārmaiņas, cietumu reformas utml.) var novest pie ieslodzījuma termiņa saīsināšanas. Līdz ar to – vienīgais veids kā novērst riskus sabiedrībai un ievērot cilvēktiesības ir izpildīt šādiem augsta riska noziedzniekiem nāvessodu.
2
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@aivarstraidass > aivarstraidass 11.07.2013. 09.55
>>> LABPRĀTĪGI uzņemas kāda cita vainu noziegumā, pastiprinot savējo un cenšoties pasargāt kādu???
======
Daudzās civilizētās valstīs, kur joprojām pastāv nāvessods (piemēram, Japānā) to nepiespriež šaubīgos gadījumos, kur nav nepārprotamu pierādījumu. Nāvessodi parasti tiek piemēroti teroristiem (piemēram, tiem, kuri indēja pasažierus Tokijas metro) kā arī tiem noziedzniekiem, kuru vaina pierādīta vismaz divās neatkarīgās slepkavību epizodēs. Rezultātā uz nāvi notiesāto ir ļoti maz – un tā tam arī ir jābūt. Bet sods kā tāds pastāv un reizēm tiek piemērots.
Latvijā noziegumi, par kuriem pēc visprasīgākajiem pierādījumu standartiem varētu sodīt ar nāvi, rastos varbūt reizi 5 gados. Bet vismaz saglabātos šāda iespēja – un arī sava veida brīdinājums tiem noziedzniekiem, kuriem visatļautības ir pārāk daudz; kuri gatavi nogalināt lieciniekus vai tml.
0
janis17 > aivarstraidass 10.07.2013. 00.05
Mūsu sabiedrībā diemžēl ir jūtamas alkas pēc zināma “šariatisma” – nocirst visiem zagļiem rokas, galvas, uzdurt uz mietiem – citiem par biedinājumu.
Kā Jūs domājat, saistībā pat ar citiem noziegumiem, kāds ir tas procents, ka kāds cits (radinieks, tēvs, brālis, utt.) LABPRĀTĪGI uzņemas kāda cita vainu noziegumā, pastiprinot savējo un cenšoties pasargāt kādu???
Arī šobrīd uz mūžu notiesātai personai saglabājas zināmas cerības, persona, kurai piespriests mūža ieslodzījums, var lūgt apžēlošanu tad, kad “atsēdēti” vismaz 20 gadi.
0