Centralizēto eksāmenu rūgtā mācība 4

Foto: Lita Krone, LETA
Ilze Kalnina
Print Friendly, PDF & Email

Valsts izglītības satura centra noteiktie valsts eksāmenu laiki tālmācības skolēniem šogad bija ļoti nepārdomāti, radot vidusskolas beidzējiem papildu stresu un neērtības

Patlaban valsts, lai pārbaudītu vispārējās vidējās izglītības ieguvi, rīko 14 pārbaudes darbus – centralizētos eksāmenus un eksāmenus 12.klasei. Obligātos centralizētos eksāmenus – matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā (angļu, krievu, vācu vai franču) jākārto visiem, pārējie ir izvēles eksāmeni, kurus kārto no dažiem simtiem līdz pāris tūkstošiem (4-12%) skolēnu visā valstī! 

Kāds ir ieguvums no šiem daudzajiem izvēles eksāmeniem, nav īsti skaidrs, bet ir skaidrs, ka to dēļ eksāmenu sesija skolēniem izstiepjas četru mēnešu garumā. Marta brīvdienās – angļu valoda, maija beigās – latviešu valoda, vēl pēc deviņām dienām – eksāmens matemātikā.

Mēģinājums atslogot sesiju, pārceļot angļu valodas eksāmenu uz martu, mūsuprāt, tikai izjauca iepriekšējo gadu puslīdz normālo eksāmenu grafiku, kā arī saīsināja mācību laiku, jo angļu valodu pēc marta brīvdienām varēja arī īsti vairs nemācīties, tādejādi mērķtiecīgākajiem skolēniem liedzot iespēju vēl divus mēnešus padziļināt savas zināšanas.

Lai arī eksāmens tika nokārtots jau martā, eksāmena vērtējumus skolēni varēs uzzināt tikai 5.jūlijā!

Faktiski tas ir arī pretrunā ar daudzkārt piesaukto reemigrācijas plānu, jo ļoti daudzi no tālmācībā studējošajiem ir izbraukušie tautieši. Valsts eksāmenu kārtošana bija ļoti saspringta. Manuprāt, dezorganizējoši bija kārtot eksāmenus dienu pirms Līgo svētkiem un arī jau nākamajās dienās pēc Jāņiem. Turklāt eksāmeni bija jākārto ik pēc dienas, bez atslodzes, pēc katra eksāmena vēl audzēkņi nāca uz konsultācijām, lai sagatavotos nākamajam eksāmenam.

Nav runa par to, ka ir grūti kārtot eksāmenus ik pēc dienas, bez atslodzes, bet par to, ka tālmācības audzēkņi, kuri, jau tā mācoties īpašos apstākļos, bija nolikti nevienlīdzīgā situācijā ar tiem, kuri eksāmenus kārtoja nesamērīgi izstieptā periodā. Kad viņi ar saviem eksāmenu rezultātiem pieteiksies augstskolās, tur taču nevarēs klāt pievienot izziņu, ka šis eksāmens kārtots dienu pirms vai pēc līgošanas vai arī trešajā eksāmenu dienā pēc kārtas, turklāt vēl lielā svelmē.

Tāpat jāpiemin, ka ārzemēs dzīvojošie audzēkņi nevar atļauties ņemt vairākus atvaļinājumus darbā, kā arī vairākkārt lidot uz Latviju, lai kārtotu eksāmenus vienlaikus ar klātienes vidusskolēniem, kuriem eksāmenu laiks tika izstiepts četru mēnešu garumā. Tāpēc ārvalstīs (Anglija, ASV, Kanāda, Vācija, Norvēģija) studējušie, kā arī tepat Latvijā nodarbinātie vidusskolēni valsts eksāmenu kārtoja Valsts izglītības satura centra noteiktajos papildtermiņos. Nav arī 100% garantijas, ka eksāmena darba saturs pamattermiņā un papildtermiņā noteikti ir līdzvērtīgs.

Iepriekš tālmācībā studējošo vidusskolēnu skaits bija vien pāris desmiti, taču tagad līdz ar daudzu jauniešu izceļošanu, kā arī nepieciešamību audzēkņiem jau agrīnā vecumā sākt darba gaitas tālmācības skolēnu skaits ir būtiski pieaudzis. Šogad tie bija jau vairāki simti, tālmācības studijas iespējamas jau vairākās vidusskolās. Prognozēju, ka tālmācības audzēkņu skaits turpinās pieaugt, vienlaikus uzliekot pienākumu ierēdņiem rūpīgāk izturēties pret viņu interesēm.

Latvijā pēdējā laikā daudz runājam par to, kā atgriezt aizbraukušos. Lūk, te ir viena no tām iespējām! Bet tā vietā, lai palīdzētu aizbraukušajiem pabeigt Latvijas skolu, šāgada valsts eksāmenu grafiks viņu centienus apgrūtināja. Ļoti ceru, ka nākamgad tas neatkārtosies.

Taču nākamajam gadam MK iesniegtajā eksāmenu grafika projektā redzams, ka, uz pāris nedēļām atbraucot uz Latviju, obligātos eksāmenus nokārtot uzreiz nevarēs.

Visu svešvalodu eksāmeni plānoti 17.-21.martā, bet maijā vienā nedēļā – latviešu valoda un matemātika. Papildtermiņi it kā salikti tā, lai vismaz pirms matemātikas būtu sestdiena, svētdiena, bet otrā svešvaloda, kuru kārto diezgan daudzi, atkal tikai pēc Jāņiem. Saprotams, ka tik daudzus eksāmenus blīvāk salikt ir praktiski neiespējami.

Ļoti ceram, ka IZM atbalstīs ierosinājumu vismaz ar 2014./2015.mācību gadu rīkot kompaktu eksāmenu sesiju ar trīs četriem visiem obligātajiem eksāmeniem maija beigās, bet rezultātu paziņošanu jau līdz Jāņiem, nevis jūlijā. Tad arī tālmācības audzēkņi uz divām nedēļām varētu reizē ar visiem ierasties Latvijā, lai bez lieka stresa nokārtotu obligātos valsts pārbaudījumus.

Rīgas Tālmācības vidusskola uzskata, ka tālmācības mācību forma ļoti satuvina izbraukušos ar Latviju un ir jādomā par šādas mācības formas iespēju paplašināšanu.

Autore ir Rīgas Tālmācības vidusskolas dibinātāja, valdes priekšsēdētāja

 

Komentāri (4)

Marta Zariņa 05.07.2013. 11.28

“Turklāt eksāmeni bija jākārto ik pēc dienas, bez atslodzes, pēc katra eksāmena vēl audzēkņi nāca uz konsultācijām, lai sagatavotos nākamajam eksāmenam.”

Tas varētu būt tāds sveicienis no pieaugušo pasaules.
Edinburgas universitātē 7 eksāmenus kārtot 8 dienās ir nepatīkami, tomēr gluži normāli.

+3
0
Atbildēt

0

ineta_rr 05.07.2013. 20.54

Būšu riebeklis, ja pa 12 gadiem neiemācās, tad tie 2 mēneši neko nemainīs. Āmen.

+2
-1
Atbildēt

0

CREATIVE TECHNOLOGIES, SIA 08.07.2013. 08.41

Daudzās ārzemju skolās dokumentus pieņem pavasarī, nevis kā Latvijā – jūlijā. Pašreizējā eksāmenu grafika dēļ absolventiem viens gads ir vējā, jo nevar pieteikties studijām. Pārmest jauniešiem, ka grib studēt citās valstīs nekādi nevar.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu