Tautieši ārzemēs informācijas saņemšanai vēlas vienotu mediju • IR.lv

Tautieši ārzemēs informācijas saņemšanai vēlas vienotu mediju

31
Pirms diviem gadiem - Lāčplēša dienas svinētāji Īrijā. Foto: Lauris Vīksne, F64
Ruta Garkalne

Ārlietu ministrija: “Globālais latvietis” ir tikai koncepcija, naudas medijam nav

Lai gan valstij nav finansējuma vienota medija Latvijas tautiešiem ārzemēs veidošanai, tomēr Ir.lv aptaujātie Latvijas diasporas mediju pārstāvji uzskata, ka tāds būtu nepieciešams. Šāda doma izskanēja arī šonedēļ Latvijā notikušajā konferencē „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai”, kas pulcēja tautiešus no visas pasaules.

Izrādās, latviešiem, kas izkaisīti plašajā pasaulē, ir pietiekami daudz interneta portālu teju visos kontinentos. Tā Eiropā vien darbojas 11 šādi mediji, ieskaitot biedrību mājas lapas, drukātos medijus un interneta portālus. ASV ir trīs galvenie mediji un arī Austrālijā ir trīs mediji.

Konferencē notikušajā diskusijā Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāve Annija Senakola teica, ka viens no sadarbības virzieniem ar tautiešiem ir komunikācijas platformas „Globālais latvietis” attīstīšana. Tomēr šī platforma netikšot veidota kā vienots portāls.

Tam gan iebilst pasaulē izkaisītie. Tā Luksemburgas latviešiem veidotā portāla “latviesi.lu” vadītāja Anna Liniņa uzskata, ka ir nepieciešams veidot vienu „Globālā latvieša” mājas lapu: „Nepieciešama viena mājas lapa vai savstarpēji savienotas lapas.” Viņasprāt, informācijas plūsma ir pārāk liela, un ārzemēs dzīvojošam latvietim, lai atrastu nepieciešamo, jāmeklē vairākās interneta lapās.

Arī Karolīne Zobens-Īsta, “latviešiem.co.uk” dibinātāja un darba grupas vadītāja, norāda, ka mājas lapu sadrumstalotība ir liela problēma.

Gan Liniņa, gan “Daugavas vanagu” Vācijā pārstāvis Indulis Bērziņš, kurš vada portālu ” latviesi.com”, norāda, ka valsts institūcijām informāciju, kas attiecas uz latviešu diasporu, būtu jāapkopo vienuviet, jo diasporu mediju darbiniekiem „pēc darba aktivitātēm” šī iziešana cauri visām institūciju mājas lapām prasa pārāk daudz laika.

Lai arī Ārlietu ministrijas (ĀM) informatīvajā ziņojumā par sadarbību ar Latvijas diasporu 2013. – 2015. gadā kā viens no sadarbības virzieniem ir minēts komunikācijas platformas „Globālais latvietis” attīstīšana, šī platforma netiks veidota kā viens portāls. „„Globālais latvietis” ir tikai koncepts, kā mēs sadarbojamies un kā mēs satīklojamies – gan Latvijas institūcijas ar diasporas pārstāvjiem, gan Latvijas institūcijas savā starpā,” uzsver ĀM pārstāve Senakola.

Atsevišķs atvērums tautiešiem ārzemēs tiks veidots portālā “latvija.lv”. Tajā būs diasporai noderīga valsts institūciju informācija un elektroniskie pakalpojumi, sola Senakola. ĀM, sadarbojoties ar Valsts kanceleju, veidos lapu portālā “draugiem.lv”, kur būs aktuālā informācija par valdības darbu un arī iespēja uzdot jautājumus.

Tiesa, katrā no lapām būšot citādāka informācija, un tas apgrūtina tās meklēšanu. „Nav finansējuma un iespēju veidot šo ideālo portālu, kā, piemēram, tas ir citās valstīs, kur portālā diasporai ir gan visa veida informācija, gan arī sociālo tīklu platforma,” norāda ĀM pārstāve. „Globālais latvietis” vēl ir procesā un pirmais solis. Kā traucēkli komunikācijas problēmu novēršanai Senakola min to, ka Latvijā par saziņu ar tautiešiem ārzemēs atbild vairākas valsts institūcijas.

Kā ideālu variantu tautiešiem ārzemēs Senakola piedāvā lietot nesen atdzimušo portālu “latviesi.com”, kur interneta lietotāji paši var ievietot saturu, veidot kopienas lapas, atlasīt informāciju par valstīm vai pilsētām, kurās dzīvo paši vai interesē tur notiekošie pasākumi. „Skaidrs, ka vislabāk ir, ka vietni dzīvu uztur paši cilvēki. Nebūs ideāla varianta, ka viens cilvēks visu apkopos,” saka Senakola.

Tomēr Latvijā jau plaši atpazīstamā Īrijas portāla “baltic-ireland.com” galvenā redaktore Laima Ozola ir skeptiska par ĀM ieceri – koncepts „Globālais latvietis” teorētiski skan labi, bet viņa atturas no padziļinātāka vērtējuma, jo uzskata – ne viss, kas teorētiski ir labs, tāds ir arī praksē. Ozola no ĀM gribētu sagaidīt kādu „uzmetumu” šai iecerei, bet tāda vēl nav.

„Tieši tā informācija, kas Latvijas institūcijām būtu jānodod diasporām, līdz mums nenonāk,” Ir.lv norāda Ozola. Viņa min piemēru – konferencē uzzinājusi, ka valsts atvēlējusi līdzekļus piecām latviešu diasporas vasaras nometnēm, taču Ozola, meklējot internetā, atradusi informāciju tikai par divām.

Šajā gadā valsts budžeta piešķirtie līdzekļi diasporas aktivitātēm ir četras reizes lielāki nekā iepriekšējā gadā, liecina ĀM informācija. 2012. gadā tei bija – 84,8 tūkstoši latu, bet 2013. gadā – 338,5 tūkstoši.

Jau ziņots, ka, pēc dažādiem aprēķiniem, pēdējos gados no Latvijas uz dzīvi ārzemēs pārcēlušies no 200 līdz 300 tūkstoši iedzīvotāju.

 

Komentāri (31)

ligakalnina 03.07.2013. 08.10

dzeris49 ne par tēmu, bet, manurāt, interesants, kaut, nepatīkams jaunums, par dīvaino vārda brīvības izpratni Eiroparlamentā:
“Лидер французских ультраправых Марин Ле Пен лишилась депутатской неприкосновенности в Европарламенте
03 июля 2013 | 06:30
Решение принял комитет по юстиции. Теперь полиция Франции может начать уголовное преследование политика за публичные антиисламские высказывания. Поводом для этого, как напоминает «France-Presse», стало выступление Ле Пен 3 года назад в рамках избирательной кампании на пост председателя “Национального фронта”. Марин Ле Пен заседает в Европарламенте с 2004 года”.
Tātad, islamistu sludinātāji drīkst atklāti kūdīt cilvēkus pret pastāvošo iekārtu, faktiski, pasludinot visus “neticīgos” par cilvēkiem, kurus drīkst nogalināt, drīkst atklāti iestāties pret Eiropas vērtībām un kristīgo pasauli, drīkst kultivēt naidu un neiecietību, sludināt īstu islamofašismu, un par to tiesāt nedrīkst, jo tā ir vārda brīvība, nevis ekstremisms?
Bet, ja tu kritizē islamistus un islamu, kas, vispār, nav nekāda reliģija, bet, ideoloģija, tas ir ekstrēmisms?
Vārda brīvība tikai islamistiem, Eiropā jau šariāts, jau tik tālu?

+5
-1
Atbildēt

0

Ieva 03.07.2013. 13.00

Ir divas lietas – kopīgo ziņu publiskošanas portāls un “vienīgais pareizais”. Nez vai ideja par visu zinu koncentrācija vienā vietā ir pareiza, jo diez vai Austrālijas latvietim interesē Ņujorkas latviešu bērnu apmācību kalendārs. Tāpat neviens no esošajiem portāliem nevar tikt pasludināts par Globālo, jo tas vienalga būs lokāli piesiets, un citi būs greizsirdīgi..
Tāpēc būt jārada jauns, ar bāzi Latvijā, kas orientēts uz visiem latviešiem ārzemēs, un, kas publicē kopīgas ziņas, vai nozīmīgākos jaunumus no latviešu diasporām pasaulē. Ārzemju latvieši ir noguruši no Latvijas “melnā cauruma” un naudu tam nesametīs, savukārt, Latvijas oficiālajiem kantoriem līdzekļu tam nav, tāpēc domāju, ka ideja ir bezcerīga

+2
0
Atbildēt

3

    lailabidzane > Ieva 03.07.2013. 15.58

    .
    Vai man kāds var paskaidrot, kāpēc tiem latviešiem (vai arī bijušajiem Latvijas iedzīvotājiem) ir jāveido kāds īpašs portāls, meklēšanas sistēma, vai jebkas tamlīdzīgs?
    No otras puses, ja tāds ir jāveido, kāpēc ne latviešiem Latvijā?

    Vai tie aizbraukušie ir būtiski dumjāki par palikušajiem?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Gundars Āboliņš > Ieva 03.07.2013. 15.08

    Pēc piedalīšanās konferencē un zinot tajā izskanējušos viedokļus, no savas puses gribas izvirzīt preikšplānā Annas (no Luksemburgas) teikto par savstarpēji saistītu informācijas platformas izveidošanu. Nav jēgas taisīt kādas informācijas copie&paste no vienas lapas uz citu, ja nepieciešamais ir atrodams ĀM, EM, Saeimas vai citu iestāžu mājas lapās! Jāizveido vienkārši saprotama meklēšanas sistēma ar tiešu norādi uz primāro informācijas avotu. Manuprāt, līdzekļu atvēlēšana portāla vai mājas lapas izveidei,kur nu “globālais latvietis” vai trimdinieks atradīs tieši viņam un viņa stāvoklim atbilstošu informāciju, būs tīra līdzekļu palaišana gaisā…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva > Ieva 03.07.2013. 16.25

    ja būs copy/paste, tad tante Google informāciju atradīs nevis vienā vietā, bet divās…. Meklēšanas funkcija nav galvenā…
    Domāju, ka problēma nav portālā, problēma ir nepieciešamība centralizēti koordinēt informācija. Tas, kas to darītu, tad uztaisītu arī portālu, jeb tas ir sekundārs.
    Jebkurš portāls ir tikai cilvēku darba augļu reprezentācija. Portāls bez uzturēšanas nomirst. Tāpēc primārai būtu jābūt struktūrai, kas to dara, tās refleksija medijos jau būtu nākošā lieta.
    Valsts organizācijas te ir par stīvām, pārāk sasietas utt. Tā varētu būt kāda nevalstiskā organizācija, vai ari kādas reprezentatīvas Latviešu pasaules organizācijas apakšstruktūra, kas tiktu bāzēta Rīgā.
    Un “sabiedriski” tas nebūs. Ir jābūt apmaksātiem pilna laika darbiniekiem.
    Valsts, parādot labo gribu, varētu noziedot līdzekļus vai telpas..

    0
    0
    Atbildēt

    0

efeja60 03.07.2013. 11.41

Valdībai pirmkārt jādomā par tautiešiem Latvijā.

+2
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu