Viss, kas noticis ar latviešu Dziesmusvētkiem, ir liecība garaspēkam
Neraudot un neslīcinoties nost gaužās asariņās, bet gan cītīgi apgaismojoties un sparīgi mostoties, mūsu tautasdēli 19.gadsimtā reiz vāciešos noskatītā dziesmu un pulcēšanās tradīcijā rada iedvesmu veidot dziedāšanas biedrības un apvienotu koru uzstāšanos no Kroņa Vircavas Vilkpēdām līdz Dikļiem, Valkai, Cēsīm. Ak, sasodītie igauņi, vai viņi mums suflē? Arī toreiz viņi nedaudz ir priekšā – pirmie vispārējie kaimiņtautas svētki jau 1869.gadā, mums – 1873.gadā.
Vācieši te bija lieli kungi visās impērijās pat līdz savai pareizticīgajai tautietei Krievijas ķeizarienei Katrīnai Lielajai. Bet gara vērtības kultūra sniedz kultūrai, tauta tautai, neba jau valdnieks valdniekam vai impērija impērijai.
Tie 1003 dziedātāji vāciskajā Rīgā, kas iedziedāja vēsturē pirmos vispārējos, nedomāja, ka pēc 140 gadiem viņu kaisītā sēkla nobriedīs par viļņojošu krāsu, dziesmu un deju jūru pašā vasaras vidū. Starp vāciešiem, poļiem, zviedriem, krieviem mēs esam nosargājuši savu valodu, un te milzu loma ir dziesmai. Vecais Virza un sirmais Rainis, jaunais Sudrabkalns, Čaks, Ādamsons, Grots, Lūcija Zamaič un citi Latvijas valsti piedzīvojušie krietni pietuvināja latvju moderno liriku franču, vācu, angļu, skandināvu tradīcijai. Saule palika turpat, kur bijusi. Parīze panācās tuvāk… Ojārs Vācietis un Imants Ziedonis, zelta važas valkādami, pierādīja, ka ir tautas dzejnieki, par spīti šim režīma piešķirtajam titulam. Tautu draudzību starp radošajiem darbiniekiem Latvijā, Krievijā, Ukrainā, Gruzijā, Armēnijā, Kalnu Altajā, Burjatmongolijā režīms vairs nespēja sagraut. Moldāvu (rumāņu) dzejnieka Grigores Vieru dzejolis Dzimtā valoda, Imanta Ziedoņa atdzejots, kļuva par vienu no latviešu Trešās atmodas himnām. Kurš tagad no jaunajiem cilvēkiem zina, ka tas nav Ziedoņa dzejolis un vai kāds domā par vācu sabiedrībā noskatīto sākumtradīciju latvju Dziesmusvētkiem…
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.