Intara Busuļa jaunajā albumā ir dziesma, ko emigrējušie latvieši bez asarām nevarēs noklausīties
Abonementa orķestra un Intara Busuļa jaunākais albums Citā© piedāvā kolorītas interpretācijas vairāku klasiskās mūzikas dižgaru melodijām, kā arī amizantas spēles ar jaunāku laiku mūzikas ikonām. Dažās dziesmās citāti ir atpazīstami jau pie pirmās reizes, citās – tik labi integrēti jaunradē, ka mīkla būs atpiņķerējama pēc vairākām klausīšanās reizēm tikai mūzikas zinātājiem. Tādās kompānijās albums varētu iedvesmot Uzmini, nu! spēlēšanu, turklāt minēšanu interesantāku varētu padarīt fakts, ka albuma pavadvēstulē nav dotas pareizās atbildes (izņemot dažas norādes attēlu formā) un dažās dziesmās citātu vispār var nebūt.
Albuma tituldziesma uzdod dziļi filozofisku jautājumu – vai cilvēks ir oriģināls un citāds, vai tomēr tikai visa agrāk jau bijušā citāts, copy-paste* jeb pogu spiedējs. Arī citas dziesmas uzrunā vairākas aktuālas Latvijas sabiedrības problēmas – ikdienas steigu, patēriņa sabiedrības vērtības un kārtību. Zemos dzimstības rādītājus apdziedošais Bēbīšu maršs turpina tēmu, ko 1989.gadā attīstīja populārā dziesma Vairosimies Latvijai, tikai šoreiz no mazāk nacionālistiskas un nedzimušo bērnu, nevis topošo vecāku perspektīvas.
Visspilgtākā ir dziesma Uz mājām, kas veltīta emigrācijai, niansēti parādot emigrācijā dzīvojošo skumjas, vēlmi sevis saudzēšanas nolūkā ignorēt ilgas pēc mājām un censties nepārdzīvot to, ka apstākļi ļāvuši vai spieduši izvēlēties dzīvi svešumā. Dziesma spēj aizkustināt līdz asarām un tiek līdz reemigrācijas plānam neaizskaramām dvēseles stīgām. Tā ir tik spēcīga, ka es pat neesmu droša, vai būtu labi to rādīt emigrācijā dzīvojošajiem radiem un draugiem – lai tos, kas ilgojas pēc Latvijas, saudzētu no papildu asarām par ilgstošo prombūtni. Bet varbūt šo dziesmu mūziķi plānojuši popularizēt tieši vasarā, kad Latviju apciemos daudzi ārzemēs dzīvojošie, un tā būs pamats sarunām par izdzīvošanas taktikām, kā arī Latvijas sajūtām un garšām pārtikas un kultūras proviantos, ko paņemt līdz.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.