Gāzes neceļi • IR.lv

Gāzes neceļi

7
Gāzes krātuve Inčukalnā. Foto: Zane Bitere, LETA
Anita Brauna

Gazprom gāzei ir alternatīvas. Vai Latvija tās pārdevusi pret iespēju ieviest eiro 2014.gadā?

Ekonomikas ministrija (EM) pašlaik gatavo likumu bāzi gāzes tirgus atvēršanai Latvijā. Lai arī visas valdības partijas oficiāli apņēmušās šo ilgi vilcināto uzdevumu paveikt, vairāki faktori liecina, ka lēmumu pieņēmēju aprindās joprojām klejo Gazprom rēgs, turklāt alternatīvas gāzes piegādes tuvākajos gados apdraud strīdu purvā iestigušie reģionālie gāzes infrastruktūras projekti.

Alternatīvi gāzes avoti Latvijai ir svarīgi, jo gāze veido trešdaļu no valstī izmantotajiem energoresursiem. Pašlaik Gazprom gāzi Latvijai pārdod par 15-30% dārgāk nekā ir brīvā tirgus cena tā sauktajos gāzes tirdzniecības centros Eiropā. Tātad patērētāji dārgi maksā gan par elektrību, gan siltumu.

Maija beigās publicētajās Eiropas Komisijas rekomendācijās Latvijai gāzes tirgus atvēršana minēta kā joma, kur «nav gūti panākumi», un ieteikts «uzlabot savienojumus ar ES enerģētikas tīkliem un veikt pasākumus, lai liberalizētu dabasgāzes tirgu». Komisija īpaši aicinājusi skaidri definēt, uz kādiem noteikumiem citi tirgus spēlētāji var izmantot Latvijas gāzes (LG) kontrolēto Inčukalna gāzes krātuvi.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu