Ledu salauza, bet izglītības kuģa pagriešanu atstāja citam. Tā īsumā var raksturot iepriekšējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa atstāto mantojumu savam pēctecim. Ar šoka terapiju, ko radīja tiešie publiskie izteikumi un vērienīgās idejas, Ķīlim izdevās iekustināt visai lielu reformu atbalstītāju pulku, kas atvieglos darbu nākamajam ministram. Tomēr ambiciozo reformu pieteikumu līdz šim nav izdevies attaisnot.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzskaitītajos nozīmīgākajos darbos, kas paveikti Ķīļa laikā, redzamas arī lietas, ko pieteikuši demisionējušā ministra priekšteči, savukārt maz ir darbu, uz kuriem var attiecināt skaļo saukli «Ķīļa reformas». Vienas no radikālākajām pārmaiņām ir pašā ministrijā – «pārrakta» tās struktūra, un mainījies vadošo darbinieku sastāvs.
Iespējas veikt straujas reformas piesardzīgi lika uztvert tas, ka Ķīlis vienlaikus atvēra visas frontes nozarē, kas jau tāpat smagnēji pakļaujas pārmaiņām. Katrā no virzieniem demisionējušais ministrs par paveikto saņemtu atšķirīgu atzīmi. Vislabākā tā būtu par reformu progresu vispārējā izglītībā, tur tikts vistālāk. Izstrādāts reformu plāns, un daudzus no darbiem bija plānots veikt tikai divu gadu laikā, tāpēc šeit par reformu iestrēgšanu vēl nevar runāt. Piemēram, kursu uz solīto skolu brīvības vairošanu IZM tiešām ir uzņēmusi, tiesa, tik pamanāms kā pati iecere nav bijis darbs pie skolu vadības un skolotāju sagatavošanas autonomijas «saņemšanai» un izmantošanai. Joprojām arī neesot atmesta iecere skolu direktorus iecelt uz noteiktu termiņu. Noprotams, ka drīzumā diskusiju objekts varētu būt dažādi ar finansēšanu saistīti jautājumi. Ar to jāsaprot gan jauns skolu finansēšanas modelis, ko IZM grasās piedāvāt, gan ar to saistītais mēģinājums sakārtot mācību līdzekļu finansēšanas jautājumu, lai «bezmaksas pamatizglītība» nebūtu tik dārga. Kustības jūtamas arī plānos mainīt pedagogu darba samaksas sistēmu. Šīm iecerēm ir arī gana daudz pretargumentu, un vēl nav prognozējams, vai tām būs atbalsts arī ārpus IZM.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.