Neiespējamā misija • IR.lv

Neiespējamā misija

7
Pašreizējais Zviedrijas premjers Frēdriks Reinfelts pirms konsultatīvā referenduma 2003.gadā aģitēja par savas valsts pievienošanos eiro, tomēr vēlētāju vairākums — 56% — nobalsoja pret. Zviedru attieksme pret Eiropas kopējo valūtu uzlabojās 2008.gada sākumā, liecināja aptaujas, taču pēc krīzes sākšanās atbalsts atkal samazinājās un pērnā gada beigās sasniedza rekordu — 82% neatbalsta kronas nomaiņu.
Dita Arāja

Eiro pretinieki uzrakstījuši pat divus likumprojektus referenduma sarīkošanai, tomēr viņu ceļā ir nopietni juridiski šķēršļi

Skaļi politiski paziņojumi un izvērstas diskusijas daudziem radījušas iespaidu, ka ir iespējams sarīkot tautas nobalsošanu pret eiro ieviešanu 2014.gada 1.janvārī. Patiesībā juridiski to praktiski nav iespējams izdarīt. Referendumam šķēršļus liek gan Latvijas Satversme, gan pievienošanās līgums Eiropas Savienībai (ES), gan arī sarežģītais juridiskais ceļš, kas būtu jāveic, ja kādam tomēr izdotos radīt likumprojektu, kas nav pretrunā ar valsts pamatdokumentu un starptautiskajām saistībām.

Bet pagaidām, kamēr juridiskās barjeras nav pārvarētas, visticamāk, skeptiskajiem vēlētājiem jāsamierinās ar faktu, ka nemaz ne tik tālajā 2003.gadā, balsojot par iestāšanos ES, pati Latvijas tauta jau ir devusi piekrišanu pievienoties ES Ekonomikas un monetārajai savienībai, tiklīdz būs izpildīti Māstrihtas kritēriji.

Jau 10 gadus «par» 

Ja skatāmies no starptautisko tiesību viedokļa, jautājums par referendumu atkrīt pilnībā, jo tas būtu pretrunā ar Satversmi, saka LU Starptautisko un Eiropas tiesību katedras lektors Arnis Buka. Pamatojums – 2003.gada 20.septembrī referendumā par iestāšanos ES Latvijas vēlētāji jau ir nobalsojuši arī par Latvijas pievienošanos eirozonai, jo pievienošanās līgumam pievienotā akta 4.pants saka: «Katra jaunā dalībvalsts no pievienošanās dienas piedalās Ekonomikas un monetārajā savienībā.» Tātad Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības – izpildīt ES prasītos ekonomiskos kritērijus un iestāties eirozonā. Savukārt pret eiro ieviešanu referendums nav iespējams, jo Satversmes 73.pants vēsta, ka tautas nobalsošanai nevar nodot līgumus ar ārvalstīm. Šādu atzinumu pēc Centrālās vēlēšanu komisijas lūguma snieguši LU mācībspēki, jo komisijai varētu nākties lemt par iespējamo eiro referenduma tiesiskumu. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu