Rīgai tīru gaisu vajag vairāk nekā „puteņa biļetes” • IR.lv

Rīgai tīru gaisu vajag vairāk nekā „puteņa biļetes”

30
Dūmi Rīgā. Foto: Ieva Čīka, LETA
Māris Puriņš

Jāsāk ar lietām, kuras prasa vismazākos kapitālieguldījumus un dod vislielāko efektu

Dzīves kvalitāti visbiežāk mēdz uztvert kā ekonomisku lielumu – kādi ir mūsu ienākumi, mājoklis, apģērbs un citi labumi, kas mums pieder. Diemžēl reti runājam par tīru un svaigu gaisu, bez kura nespēj iztikt neviens, neatkarīgi no viņa statusa sabiedrībā, ietekmes vai vecuma. Patiesībā gaisa kvalitāte ir viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas nosaka pilsētnieka dzīves kvalitāti.

Diemžēl Rīga kopš 2005.gada regulāri pārsniedz pieļaujamās gaisa piesārņojuma normas. Katrs rīdzinieks ik dienu elpo gaisu, kas faktiski ir kaitīgs veselībai.

Zaļa valsts, pelēka pilsēta

Latvijā ir skaista un bagātīga daba – ik uz soļa var dzirdēt dziedam putnus, laukos pār ceļu pārskrien stirnas un daudzos stārķus par brīnumu uzskata tikai ārzemnieki. Taču pilsētās, īpaši Rīgā, transporta kņada un dažādi gaisa piesārņotāji pilnībā ņēmuši virsroku pār dabu. Īpaši to var redzēt, apskatot kokus ielu malās un šo koku bojātās lapas. Gandrīz pašā pilsētas centrā nemitīgi pārvietojas smagās kravas automašīnas, tūkstošiem vieglo auto „ražo” izplūdes gāzes. Dažādu ražotņu, TECu un dzīvojamo ēku skursteņi kūp, un osta, kurā galvenās kravas ir ogles, atrodas Rīgas vidū. Rīga netiek galā ar gaisa piesārņojumu. Tas krietni pārsniedz pieļaujamo, un Eiropas Komisijas jau ir sākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju. Tas nozīmē aptuveni pusmiljonu eiro soda naudas.

Gaisa kvalitāte ir atkarīga no daudziem faktoriem. Kvalitāti var ietekmēt globālais piesārņojums, to ietekmē rūpniecības attīstības līmenis, apkure – gan centralizētā, gan ikviena individuālā krāsniņa, ar ko tiek apsildīts mājoklis. Bet pilsētas centrā viens no būtiskākajiem ir tieši transporta radītais piesārņojums. Putekļi, izplūdes gāzes, kas rodas autotransporta tiešā ietekmē, ir tas, ko mēs, ikdienā uzturoties pilsētā, ieelpojam. Tāpat smiltis, ko vasarā vējš dzenā pa ielām mākoņiem vien, un ostas kravu radītā smaka, un gaisā izmestās ķīmiskās vielas. Tieši tāpēc lielai pilsētai vienlaikus jāspēj būt dinamiskai un nepārtraukti jāmeklē balanss starp industriālo attīstību un cilvēka veselību.

RD vadībai tīrs gaiss nerūp

Pašlaik Rīgas dome (RD) gaisa kvalitāti ir atstājusi pabērna lomā. Gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2011. – 2015.gadam RD apstiprināja tikai 2011.gada 7.jūnijā – pusgadu pēc iepriekšējās programmas darbības beigām. Tas liecina par to, cik nesvarīga šī joma ir pašreizējam Rīgas vadītājam. Protams, rūpes par gaisa kvalitāti nedod tādu popularitātes pienesumu kā bezmaksas transporta biļešu piesolīšana puteņa laikā. Taču Rīgā tīrs gaiss ir dzīves kvalitātes problēma numur viens.

Šeit varētu teikt: „Nākamajā sasaukumā mēs šo problēmu izvirzīsim kā prioritāti!”… Stop! Nav laika! Rīga jau kopš 2005.gada regulāri pārsniedz pieļaujamās gaisa piesārņojuma normas, un, kā jau minēju, valstij par šo neizdarību ir jāmaksā bargs sods. Taču galvenais, ka šo piesārņoto gaisu ik dienas elpo visi, kas staigā pa Rīgas ielām! Piesārņojums palielina saslimstību ar astmu, alerģisko rinītu, dažādām ekzēmām un veicina plaušu slimības. Tātad jārīkojas nekavējoties!

Jāsāk ar lietām, kuras prasa vismazākos kapitālieguldījumus un dod vislielāko efektu. Viena no būtiskākajām ir transporta kustības ierobežošana Rīgas centrā. Kā risinājums šajā jomā, manuprāt, izvirzāma stāvparku izbūve pilsētas perifērijā un efektīva, ekoloģiska sabiedriskā transporta ieviešana. Šis risinājums padarīs pilsētu brīvāku no privātā autotransporta un dos ievērojami tīrāku gaisu. Bez šaubām, jānodrošina arī maģistrālo ielu laistīšana sausā laikā, kā arī kaisīšanas materiālu ātra savākšana tūlīt pēc ziemas sezonas.

Lai rūpīgāk sekotu gaisa piesārņojumam un vienlaikus varētu pārbaudīt šo risinājumu iedarbību, pilsētā jāizvieto papildus gaisa monitoringa stacijas. Monitorēšana ir viens no objektīvākajiem kritērijiem, lai pieņemtu pareizus un ātrus lēmumus gaisa kvalitātes uzlabošanai. Šāda papildus staciju izvietošana nepieciešama ap ostas teritoriju un vairākās citās ar gaisa piesārņojumu visvairāk apdraudētajās vietās.

Piesārņots gaiss – lēns slepkava

Protams, paralēli jāveic arī aktīvāka pilsētas apzaļumošana. Tā ir ne tikai salīdzinoši lēts, bet arī efektīvs līdzeklis gaisa kvalitātes uzlabošanai. Galu galā tas uzlabo ne tikai gaisu, bet veido sakoptu un patīkamu vidi pilsētas iedzīvotājiem. Diemžēl tā vietā mēs saskaramies ar pilsētas vadības atļautiem būvprojektiem, kas paredz daudzu koku izciršanu. Kaut vai viens piemērs – līdzās K.Valdemāra un Ēveles ielu krustojumam. Tāpat nesakopti ir daudzi skvēri pašā pilsētas centrā, maz no jauna iestādītu kociņu ietvju malās.

Piesārņots gaiss ir lēns slepkava, to ikdienā var pat nepamanīt. Bet tieši gaisa kvalitāte visbiežāk ir cēlonis tam, ka ciešam no darba spēju zuduma, mūs nomāc nepamatots nogurums, mēs paši un mūsu bērni bieži slimo ar augstāk minētajām slimībām.

Nav liela nelaime, ja puteņa dienā nokavējam tikšanos par dažām minūtēm. Ir jādara viss, lai mums pašiem un mūsu bērniem pēc pāris gadiem pa Rīgu nav jāstaigā ar mutei un degunam priekšā aizvilktiem marles apsējiem.

Autors ir Rīgas domes deputāts, VIENOTĪBA

 

Komentāri (30)

andrejs_murnieks 05.03.2013. 15.17

Rīga pēc saviem izmēriem ir lieliski piemērota lai šeit, kā transportu, izmantotu divriteni. Ir Kalnu, Pilsētas, Fitnesa un vēl dažādi, pat elektriskie velosipēdi, ar kuriem praktiski vispār, tik pat kā, nav jāmiņas. Tikai Rīgā tos lietot ir pašnāvnieciski bīstami, jo šeit faktiski Ceļu satiksmes noteikumi attiecībā uz velosipēdistu drošību vispār nedarbojas, tāpat kā tie nedarbojas visā valstī. CSN 38.4 punktā ir skaidri rakstīts ka īpaši nedrīkst apdraudēt gājējus un velosipēdistus, nemaz nerunājot par citiem CSN punktiem un pantiem, kuri tāpat attiecas arī uz velosipēdistu drošību. Diemžēl šeit ir pieņemts ka velosipēdists vispār nav cilvēks, ka tas ir iznīcināms traucēklis uz ceļiem un ka to ir psiholoģiski un arī fiziski jāiznīcina. Diemžēl Policiju arī tas interesē maz, jo arī viņiem nepatīk traucējošais divritenis ceļā, bet sabraukto skaits policista algu neietekmē. Kamēr Rīgā un Latvijā būs šāda attieksme pret ekoloģiski vistīrāko braucamo, es uzskatu ka Rīgu ir jāsoda ne tikai par gaisa piesārņojumu, bet arī par iznīcinošo attieksmi pret velosipēdistiem.

+3
-1
Atbildēt

1

    ineta_rr > andrejs_murnieks 05.03.2013. 16.44

    Jā, protams, jaudīgu elektromotoru ražošana ir sasodīti zaļš bizness, tāpat kā akumulatoru ražošana, nemaz nerunājot par elektrību, kas ne bez pseido-zaļo pajoliņu atbalsta tiek ražota TEC, mazajos HES un vēja parkos. Par to zaļumu vidē nezinu, bet zaļš kā gurķis kategorijā esam jau zaļākā valsts vismaz Ziemeļeiropā.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

andrejs_murnieks 05.03.2013. 15.40

M.Puriņam. Puriņa k-gs, vai Jūs neko neesat dzirdējis par “Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānu”? Jau no 2004. gada tas tiek veidots. Ir veikti ļoti plaši izpētes darbi visās, ar transportu saistītajās jomās, šim plānam ir piešķirts pamatīgs ES finansējums, pat 85% apmērā, tikai nekas no šī plāna netiek realizēts, par to pat runāt Rīgas domē skaitās “sliktais tonis”. Ko Jūs, kā “Vienotības” deputāts, esat darījis lai tas plāns tiešām sāktu darboties pilnā apjomā? Varbūt arī Jūs par tā esamību nemaz nezināt? Bet par to var viegli uzzināt caur Google ieejot SM mājas lapā. Protams ka autobraucējiem, kādi ir visi RD deputāti, šis plāns ir ļoti neizdevīgs, jo tad tiešām pilsētas centrs transportam lielā mēra būs slēgts. Tāpēc jau arī tas tiek slēpts un par to RD nerunā. Mūsu divkosīgie politiķi nemaz citādi neprot strādāt, ka ES runā vienu, bet uz vietas pavisam ko citu. Tikai sodi ir jāmaksā mums, nodokļu maksātājiem par tiem Rīgā norītajiem kvēpiem un smirdoņu.

+2
0
Atbildēt

0

aldis_grunde 05.03.2013. 08.51

Atkal raksts no sērijas “cik viss Rīgā slikti”…
Ja autors gribēja, ko reālu izdarīt, tad varēja izpētīt kāds tieši ir tas piesārņojums, par kuru mums pārmet no Eiropas – tās ir PM10 daļiņas (smalki putekļi), un uzzināt kādi ir efektīvākie pasākumi šī piesārņojuma mazināšanai. Diez vai automašīnas ir lielākās šī piesārņojuma veida radītājas. Iespējams, ka vajag arī tās automašīnu stāvvietas, bet kuriem šis jautājums ir aktuāls, tie jau tagad mašīnas novieto lielveikalu stāvvietās (Alfa, Spice, u.c.).

+3
-2
Atbildēt

2

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu