2010.gadā Sāči mākslas galerija savai kolekcijai iegādājās četrus Henrija Preisa darbus
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā no 22.februāra līdz 28.martam būs skatāma mākslinieka Henrija Preisa personālizstāde “Artefakti”, raksta aģentūra LETA. Mākslinieks Preiss no 1992.gada līdz 1998.gadam apguvis scenogrāfiju Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, pēc tam turpinājis studijas Centrālajā Svētā Mārtina skolā Londonā, 2001.gadā iegūstot scenogrāfijas maģistra grādu. Pēc studiju beigšanas viņš palicis dzīvot un strādāt Londonā.
Pēdējo divpadsmit gadu darbs ārpus Latvijas izskaidro, kāpēc Henrija Peisa māksla te mazāk zināma. Līdz šim Latvijā Preisa darbi tikuši rādīti galerijā “Bastejs” 2003.gadā un galerijā “Istaba” 2005.gadā. Tomēr pēdējos piecpadsmit gadus viņa izstāžu darbība ir bijusi pietiekami aktīva, lai jau veidotu radošās biogrāfijas vēsturi. Sākot ar dalību Prāgas Scenogrāfijas kvadrinālē 1995.gadā, Preiss piedalījies grupu izstādēs Berlīnes, Briseles, Londonas, Ņujorkas galerijās, kā arī sarīkojis piecas personālizstādes. Ievērību pelna arī tas fakts, ka 2010.gadā Sāči mākslas galerija savai kolekcijai iegādājās četrus Preisa darbus.
“Arsenāla” Radošajā darbnīcā notiekošā izstāde “Artefakti” ir Mūsdienu mākslas centra – Māra un Irinas Vītolu – iniciatīva. Ekspozīciju veido Preisa jaunākās gleznas un telpisks objekts. Tās ir sakrālās ģeometrijas kompozīcijas, kurās redzama Kabalas, mandalu, arhitektūras, brīvmūrnieku heraldikas simbolisko sistēmu izmantošana. Šie darbi apstiprina mākslinieka interesi par senu mistisku zināšanu zīmju valodu, kas veido viņa darbu vizuālo tēlu. Autors pauž, ka vēlas attēlot kādu ideālu pasaules modeli. Viņa darbu filozofija lielā mērā atsedz Rietumu ezotērisma izpausmi 21.gadsimta mākslā.
Tomēr ne tikai mistiskā tradīcija ietekmējusi Preisa mākslas veidošanās ceļu. Jau bērnībā tēva, mākslinieka Leo Preisa, darbnīcā iepazītās grāmatas un krievu avangarda pionieri Els Ļisickis, Gustavs Klucis, Kazimirs Maļevičs atstājuši neizdzēšamu ietekmi. Vēlāk scenogrāfijas studijās apgūtās zināšanas par mākslas kā scēniski teatrāla priekšnesuma parādīšanos, ietverot tajā gan sākumu, gan beigas, spilgti izpaužas Preisa gleznās. Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas studiju uzdevums kopēt ikonu mākslinieku aizvedis pa sakrālās mākslas iepazīšanas ceļu, pētot seno tempļu arhitektūras un brīvmūrnieku rituālo simboliku. Mākslinieks savas gleznas veido kā centriski iekomponētas ģeometrisku formu asamblāžas, kur pamatstruktūras – kvadrāts, taisnstūris, trīsstūris un aplis – papildinātas ar bagātīgu dekoratīvo un simbolisko elementu kompleksu, tie klājas viens otram pāri, izveidojot savdabīgas mandalas.
Komentāri (20)