Kurš gan aizņemtos 200 latu, ja pēc gada vajadzēs atdot jau tūkstoti vai pat trīs? Taču latvieši šādu neticamu izvēli izdara arvien biežāk. Kamēr daudzi no krīzes joprojām nav izkārpījušies, ātro kredītu bizness pilnā sparā bauda ekonomikas «uzrāvienu» un pelna miljonus. Par augļošanu jeb pārmērīgi apgrūtinošiem aizdevumiem draud pat cietumsods, tomēr Latvija – pretēji Igaunijai un Lietuvai – nekādi nav ierobežojusi fantastiskos kredītprocentus. Vismaz līdz šim, bet nu vadzis ir pilns
Stindzinoši aukstā janvāra pēcpusdienā savā vienistabas īres dzīvoklī kādā no Rīgas daudzdzīvokļu namiem Lidija (55) dara to, kam ilgu laiku nav pieticis drosmes. Uz kopā salīmētiem rūtiņu lapu palagiem mēģina saskaitīt, cik daudz viņa pēdējos gados aizņēmusies no ātro kredītu firmām.
Lidija ik pa laikam iemet skatienu melnā blociņā, kur sarakstītas kontu paroles dažādām ātro kredītu firmu interneta lapām. To ir daudz. Sākot ar Latvijā lielāko nebanku aizdevēju 4Finance (zīmoli SMScredit un Vivus.lv), tad seko Soho Credit, VIA SMS, CreditOn un Open Credit.
Kopš 2009.gada ātro kredītu bizness bijis viens no straujāk augošajiem Latvijā. 2011.gadā ātro kredītu kompāniju apgrozījums sasniedza 20 miljonus latu – divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Šie ir Re:Baltica un Lursoft aprēķinu dati. Atšķirībā no bankām, kurām ik mēnesi jāatskaitās banku uzraugam, ātro kredītu firmām šādas stingras kontroles nav. Kad pirms pāris nedēļām ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka nebanku aizdevējus kontrolēs stingrāk, pat viņam nebija oficiālu datu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.