Latvijas zinātnieku atklātā vēstule
Mēs, Latvijas humanitāro zinātņu pārstāvji – gan institūtu vadība, gan pētnieki – paužam neizpratni un ceļam trauksmi par valsts pārvaldes attieksmi, kas novedusi nacionālo zinātni līdz krīzei, kādu tā valsts neatkarības 20 gados nav pieredzējusi. Krīze skar nacionālo zinātni kopumā, tostarp humanitārās zinātnes, kas notiek, neraugoties uz to, ka ir izveidots Latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojuma un radošo tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs (VNPC), kurā iekļauto institūciju zinātniskā darbība izvērtēta un atzīta par kvalitatīvu un kura infrastruktūras attīstībai piešķirts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums (apakšaktivitāte 2.1.1.3.1. „Zinātnes infrastruktūras attīstība”).
Pastāv draudi, ka tiks apturētas valstij būtiskas pētniecības jomas, jo zinātniskie institūti ir atstāti neziņā par turpmāko finansējumu, darbinieki – bez algas. Šogad pirmo reizi, jaunajam finanšu gadam sākoties, institūtu rīcībā nav neviena skaitļa, kas ļautu plānot gada budžetu un pagarināt līgumus ar darbiniekiem. Vēl 4.janvārī nav darīts zināms bāzes finansējuma apjoms; Latvijas Zinātnes padomes (LZP) fundamentālo un lietišķo projektu konkursa rezultātu izvērtēšana ir ieilgusi, tāpat arī nav saņemts apliecinājums, kāds būs Valsts pētījumu programmas finansējums tās noslēguma posmā un kad tas gaidāms.
Šādā situācijā institūtu vadībai nāktos pārtraukt darba attiecības ar pētniekiem vai arī mudināt tos doties bezalgas atvaļinājumā, kas nozīmētu riskus gan VNPC attīstībai, gan Valsts pētījumu programmas un LZP projektu tālākai izpildei, gan turpmākai humanitārās zinātnes attīstībai kopumā.
Īpaši kritiskā situācija, kāda šobrīd izveidojies, ir vienlaikus jau pazīstama, jo arī iepriekš zinātnieki ir strādājuši neapmaksātu darbu, gaidot, kad valsts institūcijas pieņems lēmumus un sakārtos formalitātes attiecībā uz projektu konkursos piešķirtā finansējuma apguvi. Iesāktie pētījumi, kā arī sadarbība ar starptautiskām organizācijām negaida, bet gan prasa nepārtrauktību un stabilitāti.
Neviena profesionālā grupa Latvijā nav tik beztiesiskā atalgojuma situācijā kā zinātnisko institūciju darbinieki. Lai gan saskaņā ar LR Zinātniskās darbības likumu (26.2. pants) zinātnieki ir ievēlēti noteiktā amatā un ir darba ņēmēji, to pastāvīgu atalgojumu nodrošina vien samazināts zinātniskās darbības bāzes finansējums (kura apjoms šobrīd pieļauj vien tādas algas, kas ir turpat divas reizes mazākas par valstī noteikto minimālo mēnešalgu), tādējādi institūtu vadība nevar slēgt līgumus ar amatos ievēlētajiem asistentiem, pētniekiem un vadošajiem pētniekiem uz visu ievēlēšanas periodu (sešiem gadiem), jo nav nekādu garantiju, ka tā spēs ik gadu nodrošināt tiem atbilstīgu darba samaksu.
Lai gan, pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, zinātnieku vidējais atalgojums sasniedz 500-600 latus mēnesī, šie skaitļi tomēr neraksturo vispārējo ainu, bet aprēķināti no atalgojuma, ko saņēmušas Eiropas Sociālā fonda un ERAF projektos īslaicīgi nodarbinātās pētnieku grupas. Projektiem beidzoties, iesaistītie zinātnieki paliek bez atalgojuma. Beidzoties ES struktūrfondu stipendijai, jaunie zinātnieki, kuri izstrādājuši un aizstāvējuši promocijas darbu ar stipendiju 600-800 latu mēnesī, pēc doktora grāda aizstāvēšanas par darbu valsts zinātniskajos institūtos tiek atalgoti ar vidēji 200 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Tas notiek vienlaikus ar premjerministra un ekonomikas ministra atkārtotu paziņojumu par valsts atveseļošanos no krīzes un vienlaikus ar Saeimā pieņemto Nacionālās attīstības plānu Latvijā (NAPL), kas piesaka gudras nācijas veidošanu un paredz gudru izaugsmi valstī laikā no 2014. līdz 2020. gadam.
Neviens cits nekur pasaulē nav atbildīgs par latviešu valodas, literatūras, folkloras, filozofijas, socioloģijas, sociālās politikas, vēstures, arheoloģijas un citu sabiedrības jomu nepārtrauktiem pētījumiem no Latvijas valsts interešu viedokļa. Tas, ka latviešu valodu pēta, piemēram, Kārļa Universitātē Prāgā, neatsver vajadzību pēc dziļiem un vispusīgiem latviešu valodas pētījumiem Latvijā. Zinātne Latvijā nodrošina intelektuālās vides attīstību, no zinātnes nāk jaunu un spējīgu pētnieku valsts pasūtījums izglītībai. Atgādinām, ka liela daļa LZP ekspertu, kas vada, vērtē un recenzē promocijas darbus, ir zinātnisko institūtu darbinieki. Ekspertiem izvirzītās prasības ir augstas, un jau šobrīd vērojams to daļējs trūkums. Ja ekspertiem darbs zinātniskajos institūtos jāpārtrauc, faktiski nebūs iespējams nodrošināt izglītības augstāko līmeni – doktorantūru.
Kā redzams, sasniedzamajam mērķim gudra tauta trūkst ekonomiska pamata un demokrātiska risinājuma. IZM izstrādātais informatīvais ziņojums par reformu plānu augstākajā izglītībā un zinātnē rāda, ka nākotnes projekti tiek būvēti ārpus reālās situācijas novērtējuma, bez iecerēto strukturālo reformu mērķtiecības un zinātniski pamatotas stratēģijas to sasniegšanai. Trūkst valsts augstāko ierēdņu izpratnes un ieinteresētības uzklausīt reformās iesaistītos cilvēkus.
Lai nodrošinātu zināšanās balstītas sabiedrības un nacionālas nozīmes zinātnes nepārtrauktu ilgtspējīgu attīstību, aicinām valdību:
1. Atjaunot pirmskrīzes finansējumu zinātnei, kas salīdzinājumā ar citām nozarēm kopš 2009. gada piedzīvojusi vislielāko finansiālo samazinājumu – 63%. Katru gadu palielināt zinātnes finansējumu par 0,15% no IKP saskaņā ar LR Zinātniskās darbības likuma 33. pantu. (Nav pamatojuma, kāpēc proporcionāli valsts budžeta pieaugumam netiek palielināts finansējums zinātnei).
2. Novērst zinātnes darbinieku diskrimināciju un sociālo neaizsargātību, saskaņot LR Zinātniskās darbības likumu ar LR Darba likumu attiecībā uz zinātnes darbinieku atalgojumu un sociālajām garantijām.
3. Aizsargāt zinātniskajos institūtos strādājošos zinātniskos darbiniekus pret neprognozējamiem zinātniskā darba pārtraukumiem, nodrošinot 100% bāzes finansējumu personāla atalgojumam atbilstoši MK noteikumos (Nr. 1316) paredzētajām likmēm.
4. Pieprasīt 2013. gada budžeta grozījumos papildu finansējumu labi novērtēto LZP projektu finansēšanai (no LZP projektiem 2012./2013. gadam piešķirtā finansējuma iespējams finansēt tikai 1/5 no pieteiktajiem projektiem).
5. Paātrināt Valsts pētījumu programmas posmu vērtēšanas gaitu, lai laiks, ko aizņem pētījumu rezultātu auditēšana, finansējuma piešķiršana un līgumu slēgšana, neizraisa vairāku mēnešu zinātniskā darba pārtraukumu, aizkavējot atalgojuma izmaksu.
6. Grozīt Ministru Kabineta noteikumus Nr. 227 „Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtība”, paredzot tajos tādus projektu iesniegšanas un izvērtēšanas termiņus, kas neradītu vairāku mēnešu zinātniskā darba pārtraukumu un neaizkavētu pētnieku atalgojuma izmaksu.
7. Nacionālas nozīmes pētījumu izvērtēšanā piesaistīt ne tikai ārzemju, bet arī Latvijas valsts zinātniskos darbiniekus un ekspertus.
8. Palielināt finansējuma apjomu un biežumu jaunāko un ilggadējo zinātnes darbinieku apbalvošanai par izciliem veikumiem nacionālajā zinātnē un Latvijas valsts nacionālās identitātes stiprināšanā.
Saprotot, ka Izglītības un zinātnes ministrija daļēji šīs problēmas gatavojas risināt tikai pēc zinātnisko institūtu starptautiskā izvērtējuma saņemšanas, tomēr aicinām nodrošināt apstākļus, lai 2013. gads, kurš vērtējams kā pārejas periods zinātnē, neizvērstos par sabrukuma posmu, no kura vairs nav atpakaļceļa.
Latvijas Universitātes aģentūras„ LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts” direktore Dace Bula
Latvijas Universitātes aģentūras „LU Filozofijas un socioloģijas institūts” direktore Maija Kūle
Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts direktors Eduards Kļaviņš
Latvijas Universitātes aģentūras „LU Latvijas vēstures institūts” direktors Guntis Zemītis
Latvijas Universitātes aģentūras „LU Latviešu valodas institūts” direktore Ilga Jansone
Latvijas Zinātņu akadēmijas Arodorganizāciju padomes priekšsēdētāja Māra Kazubierne
Atklāto vēstuli ar visiem 233 zinātnieku parakstiem varat lasīt šeit.
Rīgā, 2013. gada 10. janvārī
Komentāri (35)
Bulkujānis www.lasma 16.01.2013. 09.56
Ievadiet Google “EU science GDP” vai vēl tiešāk
“File:Gross domestic expenditure on R&D, 2000-2010 (% share of GDP).png”
un aplūkojiet pirmajā sameklētajā lapā
labajā pusē tabulu ar Eurostat datiem par zinātnes un pētniecības (“R&D”) finansējumumu Eiropas valstīs 2000-2010. gadā.
Lūdzu aplūkojiet uzmanīgi šos oficiālos skaitļus. “IR” pēdējos mēnešos ir pārpludināts ar rakstiem un komentāriem, kuros vīd doma, ka galvenā Latvijas zinātnes problēma ir nevis totāls līdzekļu trūkums – un līdz ar to arī motivētu jaunu cilvēku – trūkums, bet gan to sadale “nepareizajiem”, un ka galvenais šķērslis zinātnes uzplaukumam ir dažādu auditu un vēl biezāku un vēl bezjēdzīgāku atskaišu trūkums.
Oficiālās personas varētu izskaidrot, kāpēc Latvija šajā 27 Eiropas valstu sarakstā kopā ar Bulgāriju ieņem godpilno 3. vietu no beigām, vien piekāpjoties Kiprai un Rumānijai. Un kā tas ir savienojams ar visu, atvainojiet, …. runāšanu par inovācijām, zinātnes-intensīvu ražošanu, gudru attīstību, universitātēm pasaules “top-100” un citām jaukām vīzijām. Vīzijām – un tikai.
7
Signija Aizpuriete > Bulkujānis www.lasma 16.01.2013. 10.16
——Ievadiet ‘Latvijas veiksmes stāsts’, lai Latvijas zinātnieku paveikto kopš 1990.g.4.maija objektīvi novērtētu. Kāds darbs – tāds arī atalgojums.
Ko nu ‘gudrās tautas’ gudrajiem skolotājiem žēloties…..
Lieliskais Latvijas veiksmes stāsts
http://www.youtube.com/watch?v=zDLmuCQWj_k
– ‘Lai cik nīgri daži vērtē Latvijas ikdienu tagad, LTF dibinātāji, ja 1988.gadā būtu gaišreģi, pēc gadsimta ceturkšņa pieceltos kājās un ilgstoši gavilētu par savu brīvo valsti.’
http://www.ir.lv/2012/10/9/bagataka-maizes-kumosa-del-ltf-nedibinaja
0
Signija Aizpuriete > Bulkujānis www.lasma 16.01.2013. 21.05
——–Kaspars Bērziņš: “(..) Kāpēc LV privātais sektors negrib finansēt LV zinātni? Varbūt LV zinātnei nav ko viņiem piedāvāt? Varbūt LV zinātnieki paraduši tikai prasīt no valsts nevis domāt kā palīdzēt ekonomikai?” ============================================================================= God. kungs droši vien neko nav ne dzirdējis, ne arī lasījis Nacionālo attīstības plānu, tāpēc tādus jautājumus uzdod, uz kuriem nespēs atbildēt pat visas Eiropas zinātnieki.
Valsts ir apņēmusies izpildīt ( valsts pārvaldes līgums ar sabiedrību ) noteiktus uzdevumus, sasniegt konkrētus mērķus – , to izdarīt bez zinātniskas pieejas (risinājumiem) un zinātniekiem ir neiespējami ( NAP 2013 izgāšanās piemērs ). Ja valsts nefinansē zinātnes sfēru, tad Saeimas apstiprināto dokumentu jau šovakar var izmest atkritumu tvertnē:
“Saeima apstiprina Nacionālo attīstības plānu 2014. – 2020.gadam”
http://www.nap.lv/319-saeima-apstiprina-nacionālo-attīstības-plānu-2014-–-2020-gadam
0
juhans > Bulkujānis www.lasma 17.01.2013. 11.42
vidbeldavs
Salīdzinājums ar 1990. gadu nav īsti korekts. Kas bija VEF un it sevišķi Alfas produkcijas galvenais noņēmējs? Vai Komutātora? Cik procenti no Jūsu minēto 1990. gada 30 000 zinātnisko un tehnisko darbinieku izstrādēm bija tieši vai netieši saistītas ar (ne jau Latvijas) kara resoriem. Sākot no „sputņiku” detaļām un beidzot ar šoseju projektiem?
0
janisholsteins > Bulkujānis www.lasma 16.01.2013. 17.32
Pameklē GERD rādītāju – valdības izdevumus. Citu valstu kopējajā R&D/GDP privātais sektors stastāda 80%, bet valsts tikai 20%. Kāpēc LV privātais sektors negrib finansēt LV zinātni? Varbūt LV zinātnei nav ko viņiem piedāvāt? Varbūt LV zinātnieki paraduši tikai prasīt no valsts nevis domāt kā palīdzēt ekonomikai? Vai arī privāto izglītība pārāk draņķīga lai spētu ņemt pretī?
Vēl pameklē pensijas/GDP, valdības izdevumi (nodokļi)/GDP, un sarēķini, cik % no valdības izdevumiem aizņem zinātne, izglītība, sociālais atbalsts utt dažādās valstīs. Būs interesanti.
0
efeja60 > Bulkujānis www.lasma 17.01.2013. 14.04
Tāpēc balso pret eiro. http://manabalss.lv/pret-eiro-ievie-anu-latvij-/show?mode=all&type=top
0
efeja60 > Bulkujānis www.lasma 17.01.2013. 14.06
Kaspars Bērziņš Pameklē GERD rādītāju – valdības izdevumus. Citu valstu kopējajā R&D/GDP privātais sektors stastāda 80%, bet valsts tikai 20%. Kāpēc LV privātais sektors negrib finansēt LV zinātni? Varbūt LV zinātnei nav ko viņiem piedāvāt? Varbūt LV zinātnieki paraduši tikai prasīt no valsts nevis domāt kā palīdzēt ekonomikai? Vai arī privāto izglītība pārāk draņķīga lai spētu ņemt pretī?
Vēl pameklē pensijas/GDP, valdības izdevumi (nodokļi)/GDP, un sarēķini, cik % no valdības izdevumiem aizņem zinātne, izglītība, sociālais atbalsts utt dažādās valstīs. Būs interesanti.
==============================
Valdības izdevumi? Latvijas budžetu uztur nabagi, atšķirībā no labklājīgajām Eiropas valstīm. Tu vēl gribi lai nabagi finansē zinātni priekš uzņēmējiem?
0
Ieva > Bulkujānis www.lasma 17.01.2013. 09.22
Latvija 1990.gadā varētu būt Eiropas priekšgalā ar investīciju zinātnē un ar tās integrāciju ar rūpniecību. Latvijā bija 30,000 zinātniskie / tehniskie darbinieki. Tagad ir ap 4,000 kad investīcija zinātnē ir ap 0,60 ka % no IKP. Tad bija VEF, ALFA, ELLAR un citi zinātnes intensīvi uzņēmumi. Lielā mērā šie tad veiksmīgi uzņēmumi tika iznīcināti. Lai būtu investīcija no Latvijas rūpniecību ir tāda jārada. Somija, ar 20+ gadu valsts investīciju zinātnē paspēja radīt Nokia. Ja Somijas valsts nebūtu atbalstijusi zinātni ar valsts investīciju, tad tāda Nokia nebūtu tur izveidojusies. Ja Latvijai nebūs sava Nokia līdzīgi uzņēmumi ta nevarēs pacelties no savas nabadzības uz turīgās valsts līmeni.
0
Ieva 16.01.2013. 11.26
Tas ir pat absurdi. Izvērtējumam ir jābūt, korekcijām ir jābūt, bet tas nedrīkst būt par iemeslu nemaksāt algas tagad. Pie kam nauda jau kopumā ir, tik tā netiek novadīta līdz zinātniekiem. Domāju, ka tas ir kārtējai Ķīļa organizatoriskais feileris. Jau teicu, ka pilnībā atbalstu Ķīļa koncepciju, bet uzskatu, ka Ķīlis ir ļoti slikts nozares vadītājs. Ceru, ka ar jaunās valsts sekretāres parādīšanos radīsies tandēms, kas turpmāk strādās efektīvi. Ceru, bet nezinu, vai tā būs…
6
Egitazz > Ieva 16.01.2013. 21.43
edge_indran
viens ir kaut kādas administratīvās izmaiņas utt., kur zinātnieki tiešam var ko nogulēt. Bet projektos viņi taču paši raksta atskaite, gatavo plānus un redz, kurš projekts kad beidzas.
0
Signija Aizpuriete > Ieva 16.01.2013. 14.42
——- IngaE Tas ir fakts,…
=============================================================================
Taisni kā Imanta-Babīte – , es ir mēms……
http://www.youtube.com/watch?v=FKuZD5y5tUU
0
Ieva > Ieva 17.01.2013. 09.32
Ja zinātniekam ir ģimene viņam ar visu nopietnību ir jāmeklē cits darbs, jo valsts ir izteikusi, ka šeit zinātnei nav nākotne. Ja 2013.g. zinātnes budžets ir samazināts no 2012.g. tas izsaka ka IZM un valdība neplanoja nekā būtiski darīt šajā jautājumā jo jeb kāda rīcība prasa investīciju.
Ja vadošie pētnieki atstāj Latviju, cik tas prasītu, ja tas būtu pat iespējams, viņus atvietot? Lai atbūvēt sagrautu zinātni, lai varētu piepildīt NAP mērķus varētu prasīt pat miljardu Eiro.
0
Signija Aizpuriete > Ieva 16.01.2013. 21.14
——-kolpants: “(..) iespējams, paši zinātnieki arī vainīgi – ko neteica šo agrāk? viņi paši nezināja, ka ES nauda ir līdz 2013.gadam? ” ============================================================================= Gadās, ka pat lielus meistarus kāds pamatīgi “apčakarē”. Latvijā metodes “paņem un uzmet” pielietotāju roku veiklība tiešām ir Eiropas līmenī:
Saruna ar Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāju akadēmiķi Andreju Siliņu
– Kāpēc zinātnieki neko nedarīja tajā brīdī, kad tika mainīts Zinātnes padomes statuss? Necēla trauksmi, nesita bungas?
– “Tas tika izdarīts pietiekoši viltīgi, iestāstot, ka būs ļoti labi, jums taču viss būs, joprojām varēsiet teikt savu vārdu. Pārmaiņas ir vajadzīgas tikai tādēļ, lai ierakstītos kaut kādā skalā. Kad nu tas tika izdarīts, mēs sākām apjēgt, ko tas nozīmē. Zināmā mērā tā bija zinātnieku apšmaukšana, lai viņus noliktu pie vietas…..”
“Zinātnes politika – uz papīra un dzīvē”
http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1323&Itemid=47
0
Egitazz > Ieva 16.01.2013. 20.26
tas īsti nav Ķīļa feileris, jo šī problēma jau bija pārredzama dažus gadus atpakaļ, kad algas veidojas no ES naudas, bet nez kāpēc nevienam neienāca prātā plānot finanses uz 2013.gadu, ņemot vērā, ka algas beigsies.
iespējams, paši zinātnieki arī vainīgi – ko neteica šo agrāk? viņi paši nezināja, ka ES nauda ir līdz 2013.gadam?
0
Līga > Ieva 16.01.2013. 12.53
Tas ir fakts, ka šogad lērumā institūtu cilvēki, kas ir vēlētajos amatos, parakstījuši darba līgumus par 80-150 latiem uz papīra. Citos institūtos – piespiedu “brīvprātīgie” bezalgas atvaļinājumi.
Piekrītu, ka institūtu darbības izvērtējumam ir jābūt un izmaiņas ir nepieciešamas, bet ko darīt cilvēkiem tagad? Pensionētie pētnieki ir labākā situācijā, viņi saņem vismaz pensiju. Bet ko darīt, piem., vecākiem ar bērniem? Sniegt atlūgumu un iet uz bezdarbniekiem var tikai tad, ja atmet pētniecībai ar roku pavisam, jo tiek zaudēts vēlētais amats.
Tā, lūk, sācies šis gads…
0
anesteeziste 16.01.2013. 23.56
Kaspar, ja paskatāmies rūpīgāk, neatradīsiet nevienu valsti Eiropā, kur humnitārās zinātnes finansē lielākoties privātais sektors. Ir pa kādam izņēmumam, kur kāds miljonārs pirms miršanas uztaisījis fondu dzimtās valodas pētniecībai, bet tādi izņēmumi ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi un tie ir izņēmumi nevis pieņemta prakse.
Par dzīvošanu no projektiem arī nav gluži taisnība. Ja kaut kur Rietumeiropā ir nodibināts zinātniskais institūts, tad parasti pie nodibināšanas tiek atrunāts uz cik ilgi laiku un kas to finansēs. Nenotiek tāk, ka gada sākumā vēl nezinām vai šogad vispār būs finansējums un cik. Protams, ka pēc norunātā laika finansējums beidzas, tad visādi var būt – jāmeklē jauns finansētājs utt.
0