Pasažieru vilcienu iepirkums 14

Vilciens Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā. Foto: LETA
Anita Brauna
Print Friendly, PDF & Email

2009.gada beigās valstij piederošais uzņēmums Pasažieru vilciens (PV) izsludināja konkursu par jaunu vilcienu piegādi un uzturēšanu. Tas ir viens no lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Latvijā, kuru īstenojot pilnībā nomainītu PV izmantotos vilcienus un modernizētu pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu. Projekta kopējā vērtība tiek lēsta ap 600 miljoniem eiro, un to plānots līdzfinansēt no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem. Iepirkuma īstenošana ir ieilgusi, jo konkursa pretendenti un dažādas institūcijas ir apšaubījušas iepirkuma procedūru.

2012.gada pavasarī PV parakstīja līgumu ar konkursa uzvarētāju – Spānijas uzņēmumu Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF), kurš piedāvājumu iesniedza kopīgi ar Latvijas apakšuzņēmēju Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR). Tomēr iepirkums joprojām praktiski netiek īstenots, jo tiek apšaubīts tā izdevīgums valstij un ir atklātas neatbilstības starp noslēgto līgumu un konkursa nolikumu, kā dēļ šim projektam nav iespējams saņemt 142 miljonus eiro lielo ES līdzfinansējumu. 

Saturs

1. Konkursa pirmā kārta

a. Iepirkuma jēga un apjoms
b. PV lēmumi par konkursa pretendentiem
c. Iepirkuma politiskās intereses

2. Konkursa otrā kārta
a. PV valdes, konkursa komisijas un nolikuma maiņa
b. Uzvarētāja pasludināšana
c. Signāli par konkursa negodīgumu un neizdevīgumu


3. Vilcienu iepirkuma izskatīšana valdībā
a. Satiksmes ministrijas konfidenciālais ziņojums
b. Lēmums atļaut slēgt PV un CAF līgumu


4. Draudi pazaudēt ES fondu līdzfinansējumu
a. Finanšu ministrijas paziņojums par līguma neatbilstību
b. PV vadības maiņa un piedāvātie risinājumi


Jaunākās ziņas

28.06.2122. Žurnāls Ir raksta, ka PV un CAF sarunās apspriesta iespēja vilcienu iepirkumā RVR vietā kā apakšuzņēmēju iesaistīt citu Latvijas uzņēmumu, kas būtu tehniski un finansiāli spējīgs to īstenot. Pēc neoficiālas informācijas, spāņi akceptējuši RVR izslēgšanu. 

21.06.2012. Spiediens vilcienu iepirkuma lietā tiek minēts kā viens no izskaidrojumiem tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) demisijai. Politiķi to noliedz.

20.06.2012. Satiksmes ministrs Aivis Ronis paziņo, ka PV izstrādājis alternatīvu, ja sadarbība ar CAF pārtrūkst. Jaunais iepirkums nebūtu tik ambiciozs.

13.06.2012. PV paziņo, ka CAF ir piekritis izskatīt PV piedāvātos līguma grozījumus.

1. Konkursa pirmā kārta

a. Iepirkuma jēga un apjoms

2009.gada 1.decembrī PV izsludina konkursu jaunu vilcienu iegādei un uzturēšanai. Plānots iepirkt 34 elektrovilcienus un septiņus dīzeļvilcienus. Konkurss paredz iespēju vēlāk iepirkt vēl 16 dīzeļvilcienus. Iepirkuma priekšmets ir arī vilcienu apkope 30 gadu garumā.

PV prognozē, ka pirmā iepirkuma summa varētu būt 200 miljoni eiro, no kuriem 142 miljonus segtu ES Kohēzijas fonds. Tikpat lielas varētu būt apkopes izmaksas 30 gados.

Saskaņā ar sākotnējo plānu, pirmajam jaunajam vilcienam bija jāsāk kursēt 2012.gada beigās un līdz 2015.gadam jānomaina visi elektrovilcieni un trešdaļa dīzeļvilcienu. Vēlāk īstenojot pilnu iepirkumu, tiktu nomainīts viss PV ritošais sastāvs. Līdz ar jauno vilcienu iepirkumu pasažieriem tiktu piedāvāts jauna līmeņa dzelzceļa sabiedriskais transports. Samazinātos vilcienu ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas.

b. PV lēmumi par konkursa pretendentiem

2010.gada 1.martā PV paziņo, ka konkursā pieteikušies pieci pretendenti – Bombardier Transport France S.A.S. no Francijas, Stadler Bussnag no Šveices, Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) no Spānijas, Pojazd Szynowe PESA Bydgoszez Akcyjna Holding no Polijas un Končar-Električna Vozila D.D. no Horvātijas.

1.aprīlī PV izbeidz konkursu bez rezultāta un izsludina jaunu pretendentu priekšatlasi, jo konstatē, ka saskaņā ar nolikumu konkursam kvalificējas tikai viens pretendents.

10.maijā PV paziņo, ka konkursam pieteikušies trīs pretendenti – vietējā RVR sadarbībā ar Bombardier, Stadler un CAF. PV sāk vērtēt pretendentu atbilstību konkursa nolikumam, kas ieilgst, jo RVR un Bombardier piedāvājums ir netradicionāls – kā ģenerāluzņēmējs startē RVR, kuram iepirkuma izpildei nav tehnoloģisko un finanšu resursu, bet viens no pasaulē lielākajiem transportlīdzekļu ražotājiem Bombardier ir apakšuzņēmējs.

15.jūlijā RVR izplata iepirkumu konkursa komisijas konfidenciālo starplēmumu RVR un Bombardier izslēgt no tālākas dalības. RVR nosauc lēmumu par «nelikumīgu, neprofesionālu, tendenciozu un valsts ekonomiku postošu» un sola vērsties tiesībsargājošās iestādēs. PV amatpersonas to novērtē kā spiediena izdarīšanu uz konkursa komisiju. 

13.septembrī PV paziņo, ka otrajai kārtai kvalificējis visus trīs pretendentus – Stadler, CAF un RVR. Pēdējais kvalificēts ar nosacījumu, ka līgumtiesību piešķiršanas gadījumā Bombardier uzņemas izpildīt iepirkuma saistības, ja tās neizpilda RVR. Pretendentiem līdz 2010.gada beigām jāiesniedz detalizēts vilcienu tehniskais projekts un finansējuma piedāvājums. Vēlāk šo termiņu PV vairākkārt pagarina.

c. Iepirkuma politiskās intereses

Konkursa laikā izskan aizdomas par partiju darbību viena vai otra pretendenta interesēs. Konkursa pirmā kārta notiek laikā, kad PV uzraugošo Satiksmes ministriju vada TB/LNNK ministrs Kaspars Gerhards. Šīs partijas pārstāvis Andrejs Požarnovs ir arī PV valdē un konkursa komisijā. RVR pārstāvji dod mājienus, ka ar šīs partijas pārstāvju gādību iepirkumu plānots uzticēt Stadler. 9.septembrī Požarnovs paziņo, ka neturpinās darbu konkursa komisijā, jo RVR izplatot nepamatotus apmelojumus par TB/LNNK.

Savukārt RVR līdzīpašnieki – Aivars Ločmelis, Ēriks Igaunis un Valērijs Igaunis – atbalsta 10.Saeimas pirmsvēlēšanu kampaņā dzimušo kustību Par labu Latviju! Politiskā apvienībā ar šādu nosaukumu vēlēšanās startē Aināra Šlesera vadītā LPP/LC, Andra Šķēles vadītā Tautas partija un citas mazākas partijas. Pirmsvēlēšanu kampaņas laikā Šlesers un Šķēle aicina jauno vilcienu būvi uzticēt Latvijas uzņēmumam RVR. (Jāpiebilst, ka iepirkuma atdošana vietējam uzņēmumam bez konkursa nav likumīga – pretendējot uz ES fondu līdzekļiem, ir jāizsludina starptautisks konkurss.)

2. Konkursa otrā kārta

a. PV valdes, konkursa komisijas un nolikuma maiņa

Pēc 10.Saeimas vēlēšanām 2010.gada novembrī par satiksmes ministru kļūst Uldis Augulis (ZZS), kurš nomaina PV valdi un konkursa gaitā notiek būtiskas izmaiņas.

2011.gada sākumā no PV valdes tiek atbrīvoti Andrejs Požarnovs, Gints Karlsons un Andulis Židkovs, kurš bija valdes priekšsēdētājs. Viņu vietā tiek iecelti Nils Freivalds (LPP/LC), kurš kļūst par priekšsēdētāju, un Mārtiņš Jirgens (ZZS). Vasarā valde tiek papildināta ar vēl vienu jaunu locekli – Edmundu Kancēviču. No iepriekšējās valdes turpina darbu Mārtiņš Greste, kura pārstāvētā politiskā apvienība Vienotība kopā ar ZZS veido valdības koalīciju. 

2011.gada 16.martā Freivalds nomaina konkursa komisiju, līdzšinējo deviņu cilvēku vietā apstiprinot četrus. Divi no tiem ir tikko darbā pieņemti PV darbinieki – minētais Jirgens un Santa Glāzniece, kas iepriekš strādājusi par juristi Aivara Lemberga bērniem daļēji piederošajā uzņēmumā LSF Holdings. Vēlāk komisijai pievienojas vēl viena jauna PV darbiniece Anna Poča. Pārmaiņas komisijā PV vadība skaidro ar tās neefektīvo darbu, kā dēļ iepirkums ir ieildzis.

27.maijā tiek grozīts konkursa nolikums, tajā sīki definējot elektrovilcienu un dīzeļvielcienu «vienotās platformas» jēdzienu, kā to sūdzībā Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) bija lūgusi RVR. Grozījumu dēļ Stadler lūdz pagarināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu, taču konkursa komisija ar balsu vairākumu to noraida.

b. Uzvarētāja pasludināšana

29.jūnijā PV saņem vienu piedāvājumu – to iesniedzis CAF, kurš šoreiz apvienojies ar RVR. RVR iepriekšējais partneris Bombardier no turpmākas dalības konkursā ir atteicies.

16.augustā konkursa komisija CAF/RVR pasludina par uzvarētāju, 17.augustā konkursa rezultātus apstiprina PV valde. Pret balso viens valdes loceklis – Greste, kurš publiski paziņo, ka iepirkums nav bijis korekts. Oktobrī Gresti atbrīvo no PV valdes.

c. Signāli par konkursa negodīgumu un neizdevīgumu

Ziņojumā Satiksmes ministrijai Greste vērš uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas viņam liek šaubīties par iepirkuma godīgumu un izdevīgumu. Konkursa komisijā «pieredzējuši tehniskie eksperti tikai aizstāti ar nepieredzējušiem», bet grozījumi par vienoto platformu un atteikšanās pagarināt termiņu no dalības konkursā «apzināti izslēdza» Stadler, raksta Greste.

Greste norāda, ka prasība pēc vienotās platformas arī izrādījusies ekonomiski nepamatota, jo Latvijas iepirkto vilcienu cena būs augstāka par tirgus cenu un līdzīgiem iepirkumiem citur Eiropā. Latvijā viens elektrovilciena vagons izmaksās 1,57 miljonus eiro, bet, piemēram, Igaunijā, kur iepirkuma apjoms ir mazāks, tā cena ir 1,33 miljoni eiro un Vācijā – 1,08 miljoni eiro. Vienu dīzeļvilciena vagonu PV grasās pirkt vidēji par 1,95 miljoniem eiro, bet Deutsche Bahn apkopotā tirgus analīze liecina, ka līdzīgos trīs vagonu vilcienu piedāvājumos dārgākā cena ir 1,63 miljoni, tātad Latvija pārmaksās vismaz 19%. Šis Mārtiņa Grestes ziņojums Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Anrijam Matīsam ir ierobežotas pieejamības.

PV pārmetumus noraida un norāda, ka par jaunajiem vilcieniem samaksās par 2% mazāk, nekā sākotnēji bija plānots. Pēc uzvarētāja noskaidrošanas projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 578 miljonu eiro apmērā, no kuriem vilcienu iegādei paredzēti 270 miljoni eiro, bet uzturēšanai – 308 miljoni. «Notiek tas, ko man savulaik teica RVR šefs Igaunis – bez mums jums šī līguma nebūs,» konkursa rezultātu komentējis iepriekšējais PV vadītājs Židkovs.

Uzņēmumu reģistra dati rāda, ka konkursa laikā mainījusies RVR īpašnieku struktūra. Uzņēmuma kontrolpakete (67%) tagad pieder Kiprā reģistrētai firmai Mysea Enterpraises Ltd., viešot aizdomas, ka aiz ārzonas firmas slēpjas nezināmi īpašnieki, kas no iepirkuma varētu gūt nelegālu labumu. RVR to noraida un apgalvo, ka Mysea Enterpraises Ltd. labuma guvēji ir RVR līdzšinējie akcionāri. Ar ārzonas uzņēmumu saistītajām amatpersonām ir redzamas biznesa saites ar Krājbankas lielāko īpašnieku Vladimiru Antonovu.

3. Vilcienu iepirkuma izskatīšana valdībā

a. Satiksmes ministrijas konfidenciālais ziņojums

Pēc 2011.gada Saeimas ārkārtas vēlēšanām vēlreiz mainās Satiksmes ministrijas vadība – par ministru kļūst bezpartejiskais Aivis Ronis.

Novembrī valdības darba kārtībā nonāk konfidenciāls Satiksmes ministrijas ziņojums, kurā par vilcienu iepirkumu teikts, ka šī «projekta ekonomiskā atdeve ir negatīva» un tas «nav sabiedrībai izdevīgs». Ministrija vērš uzmanību uz tā izmaksām, piemēram, dīzeļvilcienu uzturēšanas izmaksas ir par 42% lielākas nekā PV prognozējis, kas 30 gados veidos 32 miljonu latu sadārdzinājumu. (Satiksmes ministrijas informatīvais ziņojums «Par 3.3.2.1. aktivitātes «Ilgtspējīga sabiedriskā transporta sistēmas attīstības Kohēzijas fonda projektu «Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizācija un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošana» ir ierobežotas pieejamības.)

Ziņojumā norādīts arī uz dažiem aspektiem, kas liek šaubīties, vai valsts iegūs labu preci. PV rēķināja, ka jaunie vilcieni varētu nest 15% energoresursu ietaupījumu, taču pēc iepazīšanās ar CAF piedāvājumu secinājis, ka elektroenerģijas patēriņš būs aptuveni tāds pats, savukārt dīzeļdegvielas patēriņš būs pusotru reizi lielāks nekā vecajiem RVR vilcieniem. Satiksmes ministrijas ziņojumā paustas bažas, ka jaunie vilcieni būs pasažieriem neērti, jo sēdvietu skaitu, ko PV rēķināja četriem vagoniem, CAF/RVR ir satilpinājis trijos vagonos. 

Ministrija valdībai arī ziņoja, ka PV sagatavotais līguma projekts ar CAF būtiski atšķiras no konkursa nolikuma, kam nākotnē var būt negatīvas tiesiskās un finansiālās sekas. Piemēram, līgumā bija parādījies PV pienākums iesniegt vilcienu piegādātājam neatsaucamu bankas garantiju 16 miljonu eiro apmērā, bet pazudusi iespēja, ka PV pēc pieciem gadiem var atteikties no vilcienu uzturēšanas, ja to uzskata par lietderīgu, kā arī punkts, kas konkretizēja brāķa vilcienu atdošanu ražotājam. Tāpat bija būtiski palielināts avansa apjoms un PV kompensācijas gadījumos, ja līgums jāpārtrauc ražotāja vainas dēļ. Ministrija ziņojumā ieteica līgumu ar uzvarētāju neslēgt un rīkot jaunu iepirkumu. 

RVR ministrijas ziņojuma parādīšanos vērtē «kā konkurentu mēģinājumu ietekmēt Ministru kabinetu, lai tas pieņemtu negatīvu lēmumu par PV rīkoto iepirkuma konkursu». RVR norāda, ka «liela daļa no šīs informācijas satur apgalvojumus, kas ir klaji maldinoši, jo tiek mēģināts salīdzināt nesalīdzināmus skaitļus, kas raksturo saturiski dažādus priekšmetus».

RVR noraida pārmetumus arī par vilcienu zemo komfortu, jo «sēdvietu konstrukcija un izvietojums pilnīgi sakrīt ar konkursa nolikuma prasībām». Uzņēmums uzskata, ka daļa no ziņojumā minētās informācijas «ir pat pretrunā ar veselo saprātu, jo tiek apgalvots, ka RVR dīzeļvilcienos uzstādītais dīzeļdzinējs, kas tika konstruēts PSRS zemūdenēm pagājušā gadsimtā vidū, patērējot 1,5 reizes mazāk (!) dīzeļdegvielas nekā CAF piedāvātais pēdējās paaudzes mūsdienu dīzeļdzinējs». RVR apgalvo, ka CAF piedāvājums «visās pozīcijās ir izdevīgāks par 15 – 35%». Pats CAF Latvijas presei izvērstu informāciju par šo iepirkumu nav sniedzis.

b. Lēmums atļaut slēgt PV un CAF līgumu
Valdība slēgtās sēdēs vilcienu iepirkuma lietu izskatīja vairākkārt un 2012.gada 24.janvārī atļāva PV valdei slēgt līgumu ar CAF/RVR, ja tiek novērsti vairāki trūkumi. Kā skaidroja Ronis, valdības nostāja kopš paša sākuma bijusi likt PV novērst finanšu, juridiskos un tehniskos trūkumus un panākt līguma ar CAF atbilstību konkursa nolikumam. PV valde Ministru kabinetam apliecinājusi, ka tas ir izdarīts. 

Valdībā iztirzāti arī iepriekšminētie strīdīgie jautājumi. Attiecībā uz izmaksām secināts, ka ekspertiem ir dažādi viedokļi par tām – citi uzskata, ka vilcienu iepirkumi nav savstarpēji salīdzināmi dažādās specifikācijas un iepirkuma priekšmeta dēļ (Latvijas gadījumā vilcienu iegāde apvienota ar to uzturēšanu 30 gadus). Savukārt sākotnējos aprēķinus par vilcienu ekonomiju PV valdībā atzinis par kļūdainiem. Valdība izskatījusi arī iespēju izsludināt jaunu iepirkumu, tomēr to nav atzinusi par labāko variantu, jo tas nozīmētu risku nedabūt ES līdzfinansējumu, bet CAF varētu iesniegt prasību pret valsti starptautiskā tiesā. 

«Ja jūs man jautājat kā cilvēkam, kurš bija vienkāršs Latvijas pilsonis, kad viss šis konkurss tika organizēts, vai es varu būt lepns, – nē. Diemžēl tas ir tipisks ilūziju gados iestādīts tropiskais zieds,» tā iepirkumu komentē ministrs Ronis. Pāris mēnešus vēlāk viņš atzīst, ka nav rīkojies radikālāk un mainījis PV valdi, jo uzskatījis, kas tas varēja apdraudēt tikko izveidotās valdības stabilitāti, ko pēc ārkārtas vēlēšanām sarežģītā politiskā procesā izveidoja Vienotība, Reformu partija un VL-TB/LNNK.

2012.gada 3.aprīlī PV paziņo, ka līgums ar CAF ir parakstīts.

4. Draudi pazaudēt ES fondu līdzfinansējumu

a. Finanšu ministrijas paziņojums par līguma neatbilstību

2012.gada 10.maijā Finanšu ministrija nāk klajā ar publisku paziņojumu, ka Nila Freivalda vadītā PV valde tomēr ar CAF ir parakstījusi līgumu, kas neatbilst konkursa nolikumam un valdības mandātam. «Latvijas interesēs ir nepieļaut situāciju, ka mēs radām apzeltītus vilcienus. Mums jau pietiek ar apzeltītu [Dienvidu] tiltu. Šis ir gadījums, kas varēja beigties kā apzeltīti vilcieni,» par vilcienu iepirkumu izteicās finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība).

Konkursa nolikumam neatbilstoša līguma noslēgšana ir pretrunā ar ES iepirkuma regulējumu, un tas nozīmētu ES fondu līdzfinansējuma pazaudēšanu. Par to Latvijas amatpersonas vairākas reizes brīdinājusi arī Eiropas Komisija (EK). «Īstenojot parakstīto līgumu, Latvijas varasiestādes riskē ne tikai pārkāpt Eiropas iepirkuma noteikumus, bet arī iezīmē iespējamas problēmas Eiropas fondu sadales kontroles sistēmā. Ņemot vērā lielo pārkāpuma risku, ja nacionālā uzraudzības un kontroles sistēma nenovērš pārkāpumu, Komisijai būs jāatliek visu maksājumu veikšana saskaņā ar regulu 1083/2006 un jāapsver maksājumu ieturēšana 100% apmērā,» teikts EK vēstulē Satiksmes ministrijai.

Līdzīgu viedokli vēl pirms līguma noslēgšanas – 2012.gada 24.februārī – EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts pauda vēstulē Nilam Freivaldam, kurš pats bija lūdzis EK vērtējumu līguma projektam. Tādējādi jāsecina, ka PV parakstīja līgumu, jau zinot EK negatīvo vērtējumu tam.

Freivalds arī pēc Finanšu ministrijas paziņojuma un EK viedokļa publiskošanas uzskata, ka parakstītais līgums atbilst visiem tiesību aktiem un valdības norādījumiem. Nobīdes no konkursa nolikuma viņš skaidro ar tajā atklāto «virkni neizpildāmu normu», kuru dēļ «sarunās ar CAF galvenais mērķis bija sastādīt tādu līgumu, kas pusēm ir savstarpēji saprotams un izpildāms». «Ņemot vērā tikšanās laikā ar EK ekspertiem pārrunāto, a/s Pasažieru vilciens šobrīd ir nepieciešams precizēt līguma punktus, kuru interpretācija radīja bažas un neskaidrības arī iepriekš, ņemot vērā, ka sākotnējais līguma projekts, kas bija iekļauts konkursa nolikumā, virknē gadījumu radīja neskaidrības par normu piemērošanu un tādējādi bija radies neviennozīmīgs skatījums par nosacījumu piemērošanu,» tāda ir Freivalda versija.

PV un CAF līgums ir konfidenciāls, tāpēc puses neatklāj, kādas tieši ir līguma atkāpes no konkursa nolikuma. Pēc neoficiālas informācijas, par nepieņemamāko tiek uzskatīta ražotāja garantiju mīkstināšana, kas tiek saistīta ar CAF neticību RVR spējām attīstīt kvalitatīvu ražošanu. 

b. PV vadības maiņa un piedāvātie risinājumi
2012. gada 18.maijā Nils Freivalds iesniedz atlūgumu, ko pamato ar nevēlēšanos turpināt tik saspringtu un psiholoģiski smagu darbu, par kādu izvērties vilcienu iepirkums. Satiksmes ministrija PV valdes priekšsēdētāja amatā ieceļ Arti Birkmani, kurš pirms tam bija valdes loceklis Latvijas gaisa satiksmē un šajā uzņēmuma nonāca ministra Ulda Auguļa laikā. Pēc pāris dienām Satiksmes ministrija atceļ pārējo PV valdi un ieceļ jaunus valdes locekļus – bijušo valdības locekli Aigaru Štokenbergu (Vienotība), Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētāja padomnieci Silviju Dreimani (ZZS, agrāk Šlesera vadītā Jaunā partija) un Rīgas domes darbinieku Anriju Brencānu (agrāk TB/LNNK).

Jaunā PV valde paziņo, ka tā piedāvās CAF mainīt līgumu, atgriežoties pie konkursa nolikumā paredzētā varianta, kas ļautu Latvijai saņemt ES fondu līdzfinansējumu. 11.jūnijā PV šos grozījumus iesniedz CAF, lūdzot atbildēt divu nedēļu laikā. Pēc PV sniegtās informācijas, spāņu ražotājs norādītajā termiņā nav atbildējis, lai arī ir bijušas vairākas PV jaunās valdes un CAF pārstāvju tikšanās.

Pēc neoficiālās informācijas, abas puses ir pārrunājušas sadarbības pārtraukšanu ar ārzonas firmas kontrolēto RVR, kas 12 miljonu latu kredītsaistību dēļ turklāt ir ieķīlāta maksātnespējīgajā Latvijas krājbankā. Tās vietā izskatītas iespējas par daļējas ražošanas vai apkopes uzticēšanu citam Latvijas uzņēmumam.

Ja sarunas ir neauglīgas un CAF nepiekrīt līguma grozījumiem, 2.oktobrī PV un CAF noslēgtais līgums beidzas. Pēc PV sniegtās informācijas, tajā bijis paredzēts, ka līgums stājas spēkā, izpildoties vairākiem nosacījumiem, kas līdz šim nav noticis. Šie nosacījumi netiek atklāti. Ja līgums nestājas spēkā, PV varētu izsludināt jaunu iepirkumu.

Bez tam Stadler par PV veikto vilcienu iepirkumu ir iesniedzis vairākas sūdzības EK, kurās pārmesta iepirkuma termiņa nepagarināšana, konkurences ierobežošana, CAF piedāvājuma neatbilstība nolikumam u.tml.

Avoti
MK 24.01.2012. sēdes protokollēmums, 52 paragrāfs.
Satiksmes ministrijas 28.04.2012 vēstule nr. 12.-07.1/1976 «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājam Nilam Freivaldam.
RVR informācija medijiem.
PV informācija medijiem.

Pēdējās izmaiņas lapā veiktas: 2012.gada 24.jūlijā.

 

Komentāri (14)

buchamona 28.07.2012. 09.05

Man šajā stāstā vairāk interesē tas, cik lielā mērā apstiprināsies IR uzturētā sāga par to, ka G. Bērziņa atkāpšanās iemesli ir meklējami šī vilcienu iepirkuma sakarā.
Es neesmu nekāds Bērziņa fans un īpašs NA karsējs :),man viss šis stāsts interesē galveno kārt tādēļ, ka es lasu portālu un žurnālu IR un IR uzturētā versija par G. Bērziņa atkāpšanās iemesliem man šoreiz ir kļuvusi par tādu kā lakmusa papīru IR sniegtās info ticamības testēšanai vispār, taču pagaidām nekā konkrēta šajā sakarā, tikai kārtējie zīmīgie minējumi :))

+6
-4
Atbildēt

5

    garausiitis > buchamona 29.07.2012. 11.29

    Pilnīgi pievienojos Anitai Braunai , ka nez vai kāds būtu gatavs klāstīt apstiprinājumu , ka demisija ir saistīta ar izvirzīto versiju. Redzēs kā viss attīstīsies . Kā notikumus ietekmēs tas , ka RVR ir pārfinansējies. Bet nu Bērzina oficiālā demisijas versija joprojām izraisa smaidu.

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    Nellija Ločmele > buchamona 29.07.2012. 09.44

    Kas, jūsuprāt, būtu apstiprinājums šādai versijai? G.Bērziņš to nemūžam neteiks, un citi iesaistītie arī ne. Ir vairāku faktoru kopums, kas par to liek domāt, un, rakstot par šo versiju, IR tos ir izklāstījis.
    Vēl jau daudz ko parādīs CAF stāsta turpinājums.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    dro > buchamona 29.07.2012. 11.48

    Anita Brauna. Kas, jūsuprāt, būtu apstiprinājums šādai versijai? G.Bērziņš to nemūžam neteiks, un citi iesaistītie arī ne.
    _____________________
    Apstiprinājumam der tikai fakti. Ja notiesāšanai derētu tikai vainīgā atzīšanās, tad demokrātiskā sabiedrībā cietumi būtu tukši. Cita lieta Staļina valstī, kur spīdzināšanā panāktā atzīšanās kalpoja par pamatu spriedumam. Pagaidām IR par PV iepirkumu galvenokārt publicējis spekulācijas.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    dro > buchamona 29.07.2012. 10.55

    Anita Brauna. Putina Krievijā pie visām nebūšanām vaino amerikāņu imperiālistus, IR rekcijā – NA. Vai tiešām tiesiskuma koalīcija /protams bez NA/ bija tik akla, ka neredzēja, ka no līguma summas gandrīz 2/3 sastāda piekabinātie vilcienu ekspluatācijas izdevumi? Tagad Vilks ieraudzījis zelta vilcienus, kurus IR jānoraksta uz NA kaitniekiem…Mērķis vecais – par katru cenu koalīcijā iešmugulēt SC?:)

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 29.07.2012. 10.14

    IR šo versiju pasniedza ar ļoti lielām pretenzijām uz ” vienīgo patiesību”, tādēļ tiešām gaidu kā noslēgsies šis stāsts.
    G. Bērziņš, atkāpjoties no ministra posteņa, viens pats – bez NA frakcijas atbalsta nebija spējīgs sašūpot valdību. Tā tad,pēc šīs versijas iznāk, ka ne tikai G. Bērziņš, bet visa NA ir nelieši, kuru plānos bija šī iepirkuma kontekstā gāzt valdību. Tā ir smaga apsūdzība, kuru tik vienkārši ” piemirst” vairs nedrīkst, tas vnk vairs nav iespējams. Ir radusies situācija no kuras ir tikai divas izejas – vai nu jāpierāda, ka tieši šāds scenārijs tika veidots, jeb šī versija publiski ir jāatsauc.
    Pagaidām, cik esmu varējis no mediju sniegtajām ziņām saprast, nekas par šādu NA noziedzīgu ieceri neliecina. Visi notikumi, kuri turpmāk risinājās ap TM, skāra citas, dažādas sīkas pretrunas koalīcijā, bet ne vilciena iepirkumu.

    Var jautāt, vai ir adekvāti koalīcija domstarpības risināt šādā veidā, man šķiet, ka nē – bet tas ir arī viss, kas pagaidām ir sakāms šajā sakarā.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

juhans 27.07.2012. 19.02

Toreiz, kad atklātībā parādījās tikai drupačas no ziņām par vilcienu iepirkumu, pat ar neapbruņotu aci bija saskatāms, ka tur kaut kas “nelabi ož”. Tagad, redzot līdz šim plašāko pārskatu, pārņem šausmas.

Kaut vai par šo: “PV un CAF sarunās apspriesta iespēja vilcienu iepirkumā RVR vietā kā apakšuzņēmēju iesaistīt citu Latvijas uzņēmumu, kas būtu tehniski un finansiāli spējīgs to īstenot”.

Iesaistīt citu uzņēmumu, nezinot, vai tāds vispār ir.

+3
-1
Atbildēt

0

ivetao2007 30.07.2012. 10.36

Tas, ka Latvijā nebūves Eiropas ceļiem piemērtus vilcienus ir viena nagla Latvija zārkā. Un tos, kas pieņema lēmumus būvēt, cik saprotu, krievu platuma vilcienus Spēnijā, ir jāietupina fekaliju mucā. Kur VAIROGS, alis RVR, RAF. Godmani, kura vd;ibā izputināja šos uzņmeumsus jātiesā. Čehi spēja atjaunot savu ŠKODAu, palīgā ņemot vācu tehnoloģiju. Kapēc tā nenotiek Latvijā. Vajdzētu kā Ķīna, lur par kukuļpšanu, pardzēts nāves sods. Vai Somija,kur par kukuļošanu ņēmājs un devējs savai karjērai piesptiež simbolisku “nāves sodu”.

+1
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu