fbpx

Kruīza kuģu gaidītāji pamazām aizber līci pie Ķīpsalas 12

Skats uz Ķīpsalu pie Vanšu tilta 2004.gadā.
Oskars Brasliņš
Print Friendly, PDF & Email

Neskaidrība, kas notiek pie Ķīpsalas, noskaņo rīdziniekus pret kuģu piestātnes būvniecību

Pirms diviem gadiem līcītī pie Balasta dambja piestājušas pat jahtas, taču tagad ūdens sniedzas tikai līdz potītēm, Ir.lv stāsta Ķīpsalas iedzīvotāji, kuru mājas atrodas iepretim smilšu kalnam, ko pērn izsmēla Daugavas padziļināšanā. Pēdējās nedēļās smilšu kalns tiek līdzināts, pamazām aizberot līcīti un mainot Balasta dambja iepriekšējās robežas. Saņēmusi informāciju no Ir.lv, Lielrīgas reģionālā vides pārvalde solīja izvērtēt notiekošo līcī. Arī teritorijas īpašniece – Satiksmes ministrija – Rīgas brīvostas pārvaldei pieprasījusi paskaidrojumus.

Arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola skeptiski skatās uz darbībām ap smilšu krāvumu. Viņa uzskata, ka Daugavas padziļināšana, smilšu bēršana noteiktā vietā, to līdzināšana, sabiedrības neinformēšana par to ir bijusi daļa no nākotnē paredzētā un medijos jau izskanējušā kruīza kuģu piestātnes plāna.

Jau rakstīts, ka Rīgas brīvosta pērnvasar līdz desmit metriem padziļināja Daugavas gultni, lai upē varētu iebraukt lielie kruīza kuģi. Tādējādi no Daugavas dzelmes izsmēla ap 75 tūkstošiem kubikmetru smilšu, kas sagūla lielā smilšu kalnā pie Vanšu tilta Ķīpsalas pusē.

Šogad maijā smiltis no Rīgas brīvostas pārvaldes par Ls 82 350 nopirka ir SIA „Juglas krasti”, Ir.lv teica Rīgas brīvostas pārvaldes preses sekretāre Anita Leiškalne. Pēc līguma “Juglas krastiem” smiltis jāizved līdz šā gada 31.jūlijam. Taču soda sankcijas par smilšu krāvuma neizvešanu līgumā neesot paredzētas, saka Leiškalne. Uzņēmumu varot vien sodīt, ja notiek vides piesārņojums.

Tagad smilšu kaudzi katru dienu līdzina ekskavatori. Vai smiltis pazudīs līdz 31.jūlijam, Ir.lv centās noskaidrot pašā uzņēmumā “Juglas krasti”, kas saistīts ar bijušo Rīgas domnieku Juri Žuravļovu (“Dzimtene”). Taču atbildi ne no Žuravļova, ne kāda cita “Juglas krastu” pārstāvja divu nedēļu laikā Ir.lv tā arī nesaņēma, vien strupu Žuravļova atteikumu sarunāties ar viņam nepazīstamiem cilvēkiem.

Aizber Daugavu

„Tas ir briesmīgi, kas te tagad notiek! Smiltis tiek grūstas arvien tālāk, ūdens teritorija tiek aizbērta,” Ir.lv saka sašutušie Ķīpsalas iedzīvotāji. Viņi rāda fotogrāfijas, kurās redzams skats pie Vanšu tilta pirms smilšu kaudzes izveides – te pirms pāris gadiem bija smilšaina pludmale pie paša Balasta dambja, kur sauļojās rīdzinieki, zaļoja kociņi un krūmi, krastā varēja piestāt pat jahtas.

Ķīpsalas iedzīvotāji, kuri nevēlējās publiskot savus vārdus, novērojuši, ka smiltis no kaudzes vienas puses tiek vestas prom, kamēr no otras puses tās tiek līdzinātas, aizberot līcīti. Līcītis esot tā aizbērts, ka ūdens līmenis sniedzas tikai virs potītēm. “Šī vieta tagad var aizaugt,” saka Ķīpsalas iemītnieki.

Atbildīgais par ainavas atjaunošanu, kā arī smilšu izvešanu ir SIA „Juglas krasti”, kam smilšu izvešanas termiņu noteicis Vides valsts dienests, stāsta Leiškalne. Sākot Daugavas padziļināšanu, tika norādīts, ka Balasta dambja robežas netiks mainītas. Tagad izskatās, ka tomēr realitāte ir cita – Balasta dambis smilšu izlīdzināšanas dēļ ir zaudējis savas iepriekšējās robežas.

Pirms gada uz Ķīpsalas iedzīvotāju jautājumiem Rīgas brīvostas pārvalde atbildēja, ka šajā teritorijā notiek Daugavas padziļināšanas darbi, piebilstot, ka smilšu kaudzes atrašanās esot stingri noteikta pa zemes gabala robežām un akvatorija aizbēršana nenotiek.

Arī teritorijas īpašniece Satiksmes ministrija Rīgas brīvostas pārvaldei neiebilda, ka smiltis atradīsies pie Balasta dambja, gan norādot: „Veicot grunts pagaidu izvietošanu, jāievēro zemesgabala konfigurācija, nodarot pēc iespējas mazāku kaitējumu ainavai.” Tagad ministrija Rīgas brīvostai lūgusi paskaidrot, vai smilšu novietošana zemesgabalā un tālākā rīcība ar smilšu krāvumu notikusi, ievērojot tās norādījumus, kā arī uzdevusi Rīgas brīvostas pārvaldei nekavējoties nodrošināt smilšu krāvuma norobežošanu, lai novērstu tā bīstamību.

Par gandrīz gadu pašā Rīgas centrā notiekošo izliekas nezinām Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, pie kuras vērsās Ir.lv. Pārvaldē portālam atbildēja, ka iesniegumi par šo vietu Rīgā neesot saņemti, bet pēc atkārtota Ir.lv vaicājuma tika saņemts solījums, ka “inspektori izvērtēs situāciju līcī”.

Kruīza kuģi Balasta dambī

Brīvostas valdes priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Andris Ameriks Ir.lv teica, ka aicinās smilšu īpašnieku, tātad – SIA “Juglas krasti” – sakārtot teritoriju. Pēc tam šajā vietā Rīgas brīvosta iecerējusi izveidot kruīza kuģu piestātni.

Piestātnes izveidi pie Ķīpsalas kritizē arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola. Viņas pārmetumus izpelnījies veids, kā Rīgas vadība komunicē ar sabiedrību, jo visu šo laiku, kamēr iedzīvotāji uzdod daudzos jautājumus par darbībām Ķīpsalā, nav bijis nekādu mēģinājumu rīdziniekiem izskaidrot iespējamo kruīza kuģu piestātnes projektu. Sevišķi sāpīgi ir tas, ka “zeme pieder Satiksmes ministrijai, ko mēs uzturam ar saviem nodokļiem un veidojam ar savām balsīm vēlēšanās. Gluži automātiski cilvēki noskaņojas pret būvniecību”.

Arhitekte neapšauba vajadzību Rīgai izveidot piemērotāku infrastruktūru tūristu uzņemšanai, tomēr Ozola apšauba piestātnes projektu un vaicā, kāpēc to nevar veidot, piemēram, Andrejsalā, kas ir “milzīga tukša platība, ļoti tuvu centram”. Ozola atgādina, ka “mums taču ir Rīgas Vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāns, kurā noteiktas kādas vērtības – Ķīpsalas koka apbūve un skats uz Vecrīgu, ja nemaldos, ir to skaitā”. Te nu es varētu piebilst, ka ir jau arī skats otrā virzienā – uz Ķīpsalu, kam lielie kuģi tad būs priekšā, piebilst arhitekte.

Par labajiem nodomiem arhitekte šaubās arī tāpēc, ka, viņasprāt, “atdot kaut ko brīvostai nozīmē atņemt to pilsētai. Vai ir kāda cerība, ka jaunās piestātnes dizains būs labāks, ja par esošās iekārtošanu neviens līdz šim nav rūpējies”. Kā izskatās šādas piestātnes, katrs var pārliecināties, skatoties uz Daugavas labo krastu. Kuģu piestātne ir iežogota, betona plāksnēm klāta krastmala, nepieejama rīdziniekiem un grūti pieejama tūristiem, norāda arhitekte.

Turklāt Balasta dambis ir maza bruģēta ieliņa ar pavisam citu mērogu nekā paģēr lielo kruīza kuģu apkalpošana, kuri katrs uzņem ap 2500 pasažieru. Ozola, kas Nīderlandē studējusi pilsētplānošanu un arhitektūru, Rīgas vadībai atgādina, ka šāda piestātne paredz nepieciešamās insfrastruktūras izbūvi, jo piestātne ir tikai kuģošanas galapunkts – tālāk tūristiem jānokļūst uz pilsētas centru un citur. Jau tagad, kad Ķīpsalā notiek lielas izstādes vai koncerti, veidojas sastrēgumi, visur ir novietotas automašīnas.

Galu galā, norāda Ozola, pilsētai ir labi rūpēties par tūristiem, bet ne mazāk svarīgi ir rūpēties par iedzīvotāju labsajūtu: “Tūrisms nes peļņu, bet reizē arī ir postošs spēks. Iedzīvotāji savukārt nodrošina pilsētas pastāvēšanu.”

Komentāri (12)

mārtiņš meiers_ 29.06.2012. 18.32

Pēc līguma “Juglas krastiem” smiltis jāizved līdz šā gada 31.jūlijam. Taču soda sankcijas par smilšu krāvuma neizvešanu līgumā neesot paredzētas, saka Leiškalne.
______________
Nu tad kura paraksts ir zem absolūti neizdevīgā līguma???!

+13
0
Atbildēt

1

    silvija_vitina > mārtiņš meiers_ 02.07.2012. 11.41

    Gan jau Loginova p.i. Pečaka paraksts. Loginovs nekad neparaksta neko, kas viņu varētu kādā veidā palikt zem sitiena. Tādiem gadījumiem parasti ir “pienākumu izpildītāji”.

    0
    0
    Atbildēt

    0

martinszeme 29.06.2012. 23.54

Nebrīnos. Šitādi izgājieni bija, nu, gaidāmi. Jācīnas pret šādu visatļautību – tam nav vajadzīgs daudz piepūles! Katrs var piezvanīt, aizsūtīt e-pastu, vēstuli, uzlikt spiedienu. Kaut vai aizņemt atbildīgo iestāžu un personu telefonu līnijas un laiku. Tas aizņems jums 5, 10 minūtes, un viņi katru zvanu un protestu jutīs. Galu galā, politiķi kaut vai grib tikai tikt pie varas – bet mēs to viņiem dodam ar savām balsīm. Apdraudat to piekļuvi balsīm, un jūs apdraudēsiet viņu varu. Palīdzēt risināt sabiedrības problēmas neprasa daudz!

Satiksmes ministrijas adrese:
Rīga, Gogoļa ielā 3, LV-1743

Satiksmes ministrs
Aivis RONIS
67028205
[email protected]

Satiksmes ministra palīdze
Una VĪTOLA
67028205
[email protected].

Valsts sekretārs
Anrijs MATĪSS
67028201
[email protected]

Lielrīgas reģionālā vides pārvalde
Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV-1045
Inta Hahele
Direktore
29262888
[email protected]

Elmārs Jasinskis
Direktora vietnieks, daļas vadītājs
67084260, 28660713
[email protected]

Rīgas brīvostas pārvalde
Kontakti
Adrese Kalpaka bulvāris 12, Rīga, LV-1010
Administrācija +371 67030800
E-pasts [email protected]

Leonīds Loginovs
CEO
+371 67030800

Aigars Pečaks
Deputy CEO
+371 67030867

+9
0
Atbildēt

0

Zane Degro 01.07.2012. 16.50

Varu derēt, ka tur tiek gatavota vieta kādam lielākam būvobjektam – biznesa projektam, kur kāds ausainis, kāda vilkaste vai ameriks izrādīsies daļu īpašnieki. Šitiem visiem taču vajag nodrošināties uz priekšdienām, jo zina, ka no politikas drīz tiks izsvilpti. Kaut labāk būtu gatavojuši vietu jaunam cietumam, jo vecajos visiem šiem šakāļiem nepietiks vietas.

+7
0
Atbildēt

1

    silvija_vitina > Zane Degro 02.07.2012. 11.49

    …vieta kādam lielam būvobjektam…

    šķiet, Ameriks īpaši neslēpj, ka Juglas krastiem ir uzdots vietu SAKĀRTOT, lai varētu būvēt kruīza kuģu piestātni. Šajā izpratnē ar vārdu sakārtošana diemžēl saprot ‘priekšdarbus’ turpmākai megabūvei, nevis vides sakārtošanu.

    Par Mr.20 un vēl dažas labas amatpersonas nesavtīgumu un rūpēm par rīdznieku dzīves kvalitāti un Rīgas pilsētas attīstību taču šaubu nevienam nav, vai ne?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu