Sudraba sev vietu valsts pārvaldē neredz • IR.lv

Sudraba sev vietu valsts pārvaldē neredz

32
Valsts kontroliere Inguna Sudraba. Foto: Nora Krevneva, F64

Cilvēki darbu valsts pārvaldē pametot tāpēc, ka nespējot atrasties bezjēdzīgā vidē

Valsts kontroliere Inguna Sudraba joprojām konkrēti neatklāj, ko darīs pēc amata pilnvaru termiņa beigām, taču skaidri norāda, ka valsts pārvaldē darbu neturpinās.

“Jau strādājot Finanšu ministrijā, es redzēju visu valsts pārvaldi lielā mērogā. Valsts kontrolē tas mērogs ir maksimums. Nav cita amata valsts pārvaldē, kur šādā mērogā varētu strādāt,” intervijā aģentūrai LETA sacīja valsts kontroliere.

Vēl viens apsvērums, kāpēc viņa sev neredz amatu valsts pārvaldē, ir iepriekš par valsts iestādēm pieņemtie lēmumi saistībā ar tajās veiktajām revīzijām. “Un mana profesionālā ētika neļauj iet strādāt kaut kur, par ko es esmu pieņēmusi lēmumu, būdama šajā amatā. Es esmu pieņēmusi lēmumus par visu valsts pārvaldes darbu,” viņa skaidroja.

Savukārt trešais iemesls, kas esot visi apsvērumi kopā, ir darba organizācija valsts pārvaldē, proti, Sudraba nevar strādāt sistēmā, kur darbs notiek pretēji viņas principiem.

Valsts kontroliere Sudraba pieļauj, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēki pamet darbu valsts pārvaldē, ir nespēja atrasties bezjēdzīgā vidē. Intervijā Sudraba kritizēja lielo informatīvo ziņojumu un koncepciju skaitu, kas tiek radītas valsts pārvaldē, jo pēc tam šie dokumenti bieži vien netiek tālāk izmantoti. Viņasprāt, tā ir bezjēdzīga rīcība.

“Pirms radīt kādu koncepciju, ir skaidri jāzina, ko tu gribi sasniegt, un koncepcija tad ir dokuments, kas ļauj apskatīt vairākus virzienus, kā uz mērķi virzīties, bet ir skaidri jāzina, ka mēs gribam uz to mērķi virzīties,” sacīja valsts kontroliere.

Cilvēki, kuri ir motivēti un grib redzēt sava darba rezultātus, kas nav tikai šī uzrakstītā koncepcija, šādā sistēmā nevar ilglaicīgi pastāvēt, jo cilvēkam ir loģiski ieraudzīt sava darba rezultātu, spriež Sudraba, paskaidrojot, ka ar darba rezultātu domā to, ka idejas un priekšlikumi ir realizēti dzīvē, ka tas kaut ko pēc tam ir devis kopējam valsts, sabiedrības labumam.

Viņasprāt, tieši tas demotivē cilvēkus un ir vēl viens no iemesliem, kāpēc liela daļa cilvēku pamet darbu valsts pārvaldē – tā ir nespēja atrasties bezjēdzīgā vidē.

Sudraba arī kritizēja valsts pārvaldi, ka tā nav uz rezultātu orientēta un tajā nepastāv atbildība par rezultāta sasniegšanu. Jautāta, vai Valsts kancelejas izstrādātā cilvēkresursu koncepcija varētu mainīt situāciju valsts pārvaldē, Sudraba skaidroja, ka vispirms visam darbam ir jābūt organizētam tā, ka ir kopējas stratēģijas, izvirzītie mērķi, sasniedzamie rezultāti.

“Ar pašu cilvēkresursu procesu nevar izmainīt darba plānošanu un organizāciju valsts pārvaldē. Cilvēkresursi ir jāvirza jau izvirzītu mērķu sasniegšanai. Ja ir zināmi mērķi un sasniedzamie rezultāti, tad ar cilvēkresursu procesu saprot, kādi resursi tam ir vajadzīgi, kādas kompetences nepieciešamas, kā darbiniekus motivēt un novērtēt, kā pareizi izvirzīt uzdevumus,” teica valsts kontroliere.

Vaicāta, vai varētu būt kāds viņai piemērots amats kādā no Eiropas Savienības institūcijām vai privātajā sfērā, Sudraba konkrētu atbildi nesniedza, bet noteica, ka laikā, kamēr vēl pilda pašreizējos pienākumus, viņa neiedziļinās citos darba piedāvājumos.

“To liedz mana profesionālā ētika un būtība, lai es jau tagad nodarbotos ar konkrētiem darba piedāvājumiem. Es varu atbildēt, ko es skaidri zinu, ko nedarīšu, bet tālāk izprast, kas tas ir – vai tas ir privātais sektors, vai starptautiskos mērogos, es tam vēl neesmu veltījusi laiku,” noteica kontroliere.

 

Komentāri (32)

garausiitis 27.12.2012. 10.20

Samērā interesanti – “Savukārt trešais iemesls, kas esot visi apsvērumi kopā, ir darba organizācija valsts pārvaldē, proti, Sudraba nevar strādāt sistēmā, kur darbs notiek pretēji viņas principiem.”
Un ko rāda fakti – no 1992. gada februāra viņa strādāja Labklājības ministrijā par Sociālās attīstības un analīzes daļas priekšnieci, bet līdz 1994. gada jūlijam — Finanšu ministrijā par galveno ekonomisti, sektora vadītāju un departamenta direktora vietnieci.
1994. gadā I. Sudraba bija iekļauta Andreja Krastiņa piedāvātajā Ministru kabinetā kā iespējamā Budžeta un valsts ieņēmumu valsts ministre, taču valdība neguva Saeimas atbalstu. No 1994. gada jūlija līdz 2003. gada jūnijam bija Finanšu ministrijas Valsts sekretāres Valentīnas Andrējevas vietniece. Tad no darba valsts pārvaldē aizgāja un līdz 2004. gada decembrim bija “Parex bankas” viceprezidentes vietniece klientu kreditēšanas jautājumos (!) . 2004. gada decembrī plašsaziņas līdzekļi izplatīja informāciju, ka Tautas partija ( ! ) , kas tobrīd vadīja valdību, varētu Valsts kontroliera amatam virzīt I. Sudrabu, kura ir piekritusi kandidēt šim amatam, 22. decembrī Saeima ievēlēja par valsts kontrolieri… Tātad sanāk ,ka pēdējos 20 gadus kundze ar nelielu atelpu pusotra gada garumā ir strādājusi sistēmā , kur darbs notiek pretēji viņas principiem . Kaut kāds kalumburs sanāk :)

+18
-4
Atbildēt

3

    Vineta Ungailo > garausiitis 27.12.2012. 16.22

    valsts pārvaldes katastrofālā sabojāšānās ir tieši pēdējo desmit gadu jautājums, lielā mērā saistībā ar pievienošanos ES. līdz tam sistēma tomēr darbojās samērā racionāli.

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > garausiitis 27.12.2012. 12.14

    —–klusais:'(..)
    Kaut kāds kalumburs sanāk :)
    =============================================================================
    ‘Duļķainā ūdenī vieglāk zvejot’ – smuka peļņa ‘veiksmes stāsta’ radītājiem ‘demokrātijas kalambūra’ laikos iznāk:

    ‘ Gaismas pils» izmaksu brīnumainās pārvērtības ‘

    http://www.ltv.lv/zinas/latvija/valsts-pavalde/gaismas-pils-izmaksu-briinumainas-parvertiibas.a17755/

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    anete_raugule > garausiitis 27.12.2012. 20.46

    To Angry
    Klusais jau labi pateica par tautas īso atmiņu. Tas, cik racionāli un godīgi valsts pārvaldes šeptmaņi prihvatizēja uzņēmums, izsaimniekojas G24 kredītus un rakstīja likumus sev par labu, jau aizmirsies…

    +2
    0
    Atbildēt

    0

garausiitis 27.12.2012. 09.46

Sudraba atnāca un kārtējoreiz “nošefoja” . Kā patīk tantei tēlot balto māti. Paklausies viņas tekstos un gandrīz jau iedomājies kā viņa spētu visu sakārtot , ja tik dotu iespēju . Un galvenais ,ka ir cilvēki , kas tic :) Atmiņa īsa , jo piemirsta k-dzes darbība FM , tad kompensējamais darbs Pareksā gan viņai , gan ex-mīļākajam un tad uzplauka puķe ….

+19
-6
Atbildēt

0

garausiitis 27.12.2012. 10.54

Parakājoties vēsturē , kas sakrīt ar “cīnītājas” darba periodu Pareksā izpeld interesants personāžs Džons Kristmass , kas nesekmīgi centās pievērst likumsargu uzmanību Pareksā notiekošajam , tai skaitā kreditēšanas jomā ,kur saprotu viceprezidentes vietnieces amatā darbojās “godīguma etalons ” … Ir arī interesantas lietas par Sudrabas mīļoto vīrieti Veisu … Ja interese var palasīties Kristmasa paziņojumu – http://antiglobalisti.lv/raksti/Christmasdeklaracijalatviski.pdf

+15
-3
Atbildēt

1

    dro > garausiitis 27.12.2012. 15.00

    klusais. Pēc 1988. gada jūnija atklāsmēm par 1940. gada vasaras notikumiem Pugo esot pārmetis Vulfsonam, ka viņš iznīcinājis LPSR…Vai Tu neesi pacēlis roku pret LV?:)

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu