Liekas, ka Rīga ir nedaudz nogurusi no pucēšanās
Man lūdza pastāstīt par vietām, kurās Rīgā var «noķert» svētku sajūtu. «Ļoti skaisti, man tagad būs jāapraksta Rīga,» es nodomāju un ķēros klāt.
Nu jau kādu laiku manas attiecības ar pilsētu ir kļuvušas īpašas, es esmu iemīlējies Rīgā. Mums kopā nekad nav garlaicīgi, un tas ir galvenais attiecībās. Man patīk staigāt, tā nav tikai pārvietošanās ar kājām no punkta A uz punktu B. Man tā ir saruna ar pilsētu: «Labrīt, tu šodien labi izskaties. Man šodien «ģelas», bet vakarā būšu brīvs, un tu man varēsi atklāt kādu noslēpumu.» Tagad Rīga ir krāšņa un skumja vienlaikus, mēs varam dzert šampanieti vai karstvīnu, tikai jāizvēlas. Tuvojas svētki, un liekas, Rīga ir nedaudz nogurusi no pucēšanās un gaida sniegu, lai taptu īstāka.
Man ir paveicies, es strādāju darbnīcā Andrejsalā ar skatu uz lielu kuģi, kad satumst, to izgaismo simtiem spuldzīšu, kuģis atiet katru dienu plkst.17.30, šo skatu esmu redzējis daudzreiz, un vienmēr tas ir īpašs. Tā arī atbrauc mana svētku sajūta. Ja ārā sals, kuģi var pavadīt ar skatu no restorāna Koya – burvīga aina uz upi, un interjerā krāsnis ar dzīvu uguni.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.