Tiešais kontakts

Novembrī horeogrāfe un pasniedzēja Olga Žitluhina ieguva Spēlmaņu nakts balvu par labāko laikmetīgās dejas izrādi, bet jau decembrī pārsteidza ar paziņojumu par savas trupas pēdējo izrādi Končina, ko no krievu valodas varētu tulkot kā bēru svinēšanu

Olgas Žitluhinas slavenākā izrāde ir sadarbībā ar grupu Dzelzs vilks tapusī Kad pūcei aste ziedēs 2004.gadā – tā bija pirmā pilnmetrāžas mūsdienu dejas izrāde Latvijā. «Par lietām, kas nekad nenotiks. Dramatiska ilgošanās,» to skaidroja brīnišķīgās mūzikas autors Juris Kaukulis. Šogad izrāde piedzīvoja atjaunojumu un, kā visās iepriekšējās reizēs, lielu skatītāju atsaucību. Interesantais Olgas Žitluhinas darba stilā ir tas, ka viņa izrādes rada ar skaidru vīziju, vienlaikus uzmanīgi vērojot dejotājus un attiecības starp tiem. Izrādes faktiski rodas mēģinājumu gaitā, nevis «uz papīra» iezīmēta scenārija pavadā. Mēģinājumos ir dzelzs disciplīna.

Pagājušajā gadā Olga radīja arī Spēlmaņu nakts balvu ieguvušo izrādi Ursus Maritimus, ko veidoja kopā ar jauno režisoru Elmāru Seņkovu. Viņa iestudējusi izrādes Igaunijā, Šveicē, Lielbritānijā. Viesizrādēs kopā ar saviem dejotājiem apbraukājusi teju visas Eiropas valstis, tāpat ASV. 16 gadu laikā, kopš pastāv Olgas Žitluhinas dejas kompānija, dejotāji, kuriem toreiz bija ap divdesmit, nu ir tuvu četrdesmit gadu robežai. Nāk klāt jaunie, kurus Olga skolo Kultūras akadēmijā – viņa pasniedz laikmetīgo deju. Gada nogalē horeogrāfe pārsteidza ar ziņu, ka savas dejas kompānijas darbību pārtrauc. Kāpēc tā un ko unikālu laikmetīgā deja dod skatītājiem, viņa stāsta intervijā.

Rietumvalstīs daudz tiek spriests par aptaukošanos – cilvēki ar to cīnās. Vai varat nosaukt kādu dejotāju ar lieko svaru?

Laikmetīgo deju var dejot jebkurš – kā Jevgeņija Panfilova baleta trupā (viens no izcilākajiem laikmetīgās dejas horeogrāfiem, strādājis Permā, Krievijā, izveidojis arī Resno baletu, tika nogalināts mājās laupītāju uzbrukumā 2002.gadā – red.). Latvijā gan nevaru nevienu tādu dejotāju nosaukt.