Saeimas komisija konceptuāli atbalsta eiro ieviešanas likumprojektu
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien pirms izskatīšanas pirmajā lasījumā parlamentā konceptuāli atbalstīja eiro ieviešanas likumprojektu, kuru parlamentā galīgajā lasījumā plānots pieņemt 31.janvārī, aģentūrai LETA sacīja komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība).
Viņš norādīja, ka par likumprojektu komisijā balsoja koalīcijas pārstāvji, bet pret esot bijusi opozīcija. Notikušas diskusijas, kuru laikā Finanšu ministrija (FM) spējusi sniegt atbildes uz jautājumiem, kuri interesējuši ne tikai nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, bet arī citu politisko spēku deputātus, skaidroja Reirs. Tā viņš atbildēja uz vaicājumu par to, vai jautājumi uzdoti arī no VL-TB/LNNK pārstāvju puses.
Likumprojektam noteikta steidzamība un pirms izskatīšanas otrajā, galīgajā, lasījumā, būs noteikts pietiekami ilgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš, skaidroja politiķis.
Jau vēstīts, ka Nacionālās apvienības frakcija sola 12.decembrī pieņemt atbildīgu lēmumu par to, vai atbalstīt eiro ieviešanu Latvijā no 2014.gada.
Saeima 22.novembrī izskatīšanai komisijās nodeva FM izstrādāto eiro ieviešanas likumprojektu, kas regulēs lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, abu valūtu paralēlās atspoguļošanas periodu, skaidrās naudas nomaiņu pret eiro un citus jautājumus.
Preču un pakalpojumu cenu un tarifu paralēlās atspoguļošanas periods latos un eiro sāksies trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas un ilgs sešus mēnešus pēc tās, teikts likumprojektā.
Savukārt abu valūtu vienlaicīgas apgrozības periods būs divas nedēļas, sākot ar eiro ieviešanas dienu. Vienlaicīgas apgrozības periodā, saņemot maksājumu latos, atlikumu izdos eiro. Sākot ar eiro ieviešanas dienu, bankomātos netiks izsniegti lati.
Beidzoties vienlaicīgās apgrozības periodam, eiro būs vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis, aizstājot latus grāmatvedības uzskaitē.
Vienlaicīgas apgrozības periodā komersanti, izņemot kredītiestādes, Latvijas Pastu un Latvijas Banku, norēķinos par precēm un pakalpojumiem varēs atteikties veikt darījumu vairākos gadījumos: ja komersantam iesniegtais latu monētu daudzums vienā darījumā pārsniedz 50 monētas, ja maksājumā izmanto banknoti, kuras nomināls ir 50 latu vai lielāks, un šādas banknotes nomināls vismaz desmit reizes pārsniedz darījuma summu.
Likumprojekts paredz, ka latu skaidrās naudas nomaiņu pret eiro kredītiestādēs varēs veikt sešus mēnešus, sākot ar eiro ieviešanas dienu. Nomaiņas periods Ministru kabineta noteiktās Latvijas Pasta pakalpojumu sniegšanas vietās būs viens mēnesis no eiro ieviešanas dienas. Kredītiestādes un Latvijas Pasts veiks latu apmaiņu pret eiro neierobežotā apjomā.
Savukārt latu nomaiņas pret eiro periods Latvijas Bankā būs bez termiņa un apjoma ierobežojuma.
Kredītiestādes, “Latvijas pasts” un valūtas maiņas punkti no eiro ieviešanas dienas vairs neizsniegs latus, paredz likumprojekts.
Kredītiestādes un “Latvijas pasts” varēs noteikt personas pienākumu ne vairāk kā trīs darba dienas iepriekš pieteikt skaidras naudas apmaiņas veikšanu, ja skaidras naudas summa vienā apmaiņas reizē pārsniedz 3000 latu, teikts likumprojektā.
Likums regulēs eiro banknošu un monētu izgatavošanu un piegādi, lata banknošu un monētu iznīcināšanu un bojātu lata banknošu un monētu nomaiņu.
Eiro monētu izgatavošanu, eiro monētu un banknošu izsniegšanu kredītiestādēm organizēs Latvijas Banka, kura arī izplatīs eiro monētu komplektus. Latvijas Banka nodrošinās no apgrozības izņemto latu banknošu un monētu iznīcināšanu.
Likums regulēs arī pasākumus, kas saistīti ar bezskaidras naudas, elektroniskās naudas un viennolūka maksājuma instrumentu nomaiņu, grāmatvedības uzskaites un kredītu reģistru pielāgošanu eiro ieviešanai, finanšu tirgus piemērošanas pasākumus eiro ieviešanai, tiesību aktu pielāgošanu.
Likumā tiks noteikti noapaļošanas principi un pārrēķina principi.
Likumprojektā teikts, ka valsts budžeta iestādes eiro ieviešanas izmaksas sedz no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem, citas iestādes – no sava budžeta līdzekļiem, bet privātpersonas – no saviem līdzekļiem. Izņēmums ir “Latvijas pasts”, kam eiro ieviešanas likuma noteiktās skaidrās naudas nomaiņas izmaksas finanšu pakalpojumu sasniedzamības nodrošināšanai tiks kompensētas no valsts budžetā Satiksmes ministrijai šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.
Eiro ieviešanas likumā Eiropas vienotā valūta tiek rakstīta “euro”. Kā ziņots, valdība iepriekš uzdeva Tieslietu ministrijai pārliecināt Eiropas Centrālo banku un Eiropas Komisiju, ka literārā valodā ir pieļaujams lietot vārdu “eiro”.
Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā ir 2014.gada 1.janvāris.
Komentāri (20)
austrisv 04.12.2012. 16.15
Lūk, tas man šķiet pareizi un pieņemami!
Šodien radio dzirdētais antiglobālists izskatījās pēc prasta bļāvēja, kam trūkst argumentu pat Ls paturēšani. Neko vairāk par pašpietiekamību mazā valsts ekonomikā, kur visu ražošot paši, viņš nespēja izdomāt! Smieklīgi vai drīzāk nožēlojami, jo kur tad dabūsim tam pašpietiekamajam izejvielas mašinām un iekārtām, par citu nemaz nerunājot.Pat linus paši neaudzējam, jo slinkums, kur nu vēl kokvilnu!Un šitādus aicina uzstāties pret EUR. Vai tiešām nebija gudrāku demagogu, kurus likt priekšā?
3
Kalvis > austrisv 04.12.2012. 22.56
Jā, tas antiglobalists bija smieklīgs ar saviem argumentiem. Laikam speciāli piemeklēts, lai diskreditētu eiro skeptiķus.
Es pats piederu pie eiroskeptiķiem un tas vai ievieš vai neievieš eiro, pēc būtības ir vienalga, bet jāskatās kas nāk par labu Latvijai.
To, gan neviens nav īpaši iztirzājis. Sakarīgas domas vien no Zīles kunga, bet arī pamaz (ES jau pati arī nezin ko un kā).
Centralizēta eirozonas banku uzraudzība Latvijai, ar tās milzīgajiem nerezidentu (krievu) noguldījumiem varētu glābt Latviju no riska pilnībā bankrotēt, ja krievi pēkšņi izņemtu savus ieguldījumus. Gan jāsaka, ka izņemt noguldījumus var arī eiro. Galvenais te ir banku centralizācija. Vai Latvijai tas palīdzēs, nezinu. Eiropa jau mums teikusi, ka Latvija tai pārāk sīka vienība, lai tās dēļ…
Ja eiro mums nepieciešams, lai “ielīstu” pirmā ātruma Eiropā, tad jāsaka, ka ielienot bagatniekam “ratu pakaļā” neviens bagāts nav kļuvis. Jo 8 gadu pieredze ES sastāvā parādīja, ka plaisa starp bagātajiem un nabagiem palielinās un Rietumu labklājība nav ne pa matu tuvāka; esam nabadzīga darbaspēka donorvalsts un tikmēr vajadzīga. Kodolā tas izpaudīsies vēl trakāk.
Lai mani un citus eiroskeptiķus pārliecinātu par jēgu dziļāk integrēties ES, nopietni jādiskutē par šiem jautajumiem. Mūsu valstsvīri izskatās pārāk nervozi, pārāk steidzīgi, lai tiem tā uz vārda ticētu.
0
Aivars Krauklis > austrisv 05.12.2012. 06.03
Antiglobālistiņš nebija smieklīgs, viņam līdzīgie ir daudz bīstamāki, kā gribam redzēt. Nebūs pirmā reize, kad laikā nenovērtēti klauni sataisa lielas nelaimes.
Kā tas pajoliņš brēca, tā domā liela daļa pusmācīto (diploms ir, jēgas nav) „inteliģentu”, sevišķi visādu „humanitāro”, “radošo personību” un, kas pats baisākais – arī praktizējoši savu tehnisko nozaru speciālisti. Ne mazāka sērga – skolotāji un pat augstskolu (augstāko palīgskolu) akadēmiskais personāls. Ko viņi māca un ko iemāca, nav grūti uzminēt. Bet balsstiesības ta mums visiem.
0
Andris > austrisv 05.12.2012. 00.31
Nu kā tad “ne pa matu tuvāka”, paskaties datus:
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&init=1&plugin=1&language=de&pcode=tec00114
Kopš Latvija ir ES, mēs esam izauguši no 46% no ES līdz 61% (šogad). Progress ir ļoti liels.
0
Sanšains 05.12.2012. 10.45
Vērā ņemamus argumentus par vai pret euro publiskās diskusijās esmu dzirdējis no Andra Vilka, Roberta Zīles, Gata Kokina, Jāņa Ošleja. Diemžēl nav gadījies redzēt vai dzirdēt viņus vienkopus.
Amizanti, ka par sevi acīmredzami augstās domās esošie “Ir” rakstu komentētāji šeit pārsvarā pozicionējas kā “uz euro” ticīgo pūlis.:)
Esat gudrāki un kaut kādā brīnumainā kārtā arī morāli pārāki par euro sasteigtas ieviešanas apšaubītājiem?
Žēl gan, ka valsts ir atdalīta tikai no tradicionālās reliģijas.:)
0