LTV žurnālisti aizskar vadības reakcija uz nepamatotu maksātnespējas administratora sūdzību par ziņu sižetu
Izteikt piezīmi! Tādu sodu Latvijas Televīzijas (LTV) ziņu dienesta (ZD) žurnālistei Lienei Barisai-Sermulei piesolījis ZD vadītājs Dzintris Kolāts, reaģējot uz novēlotu maksātnespējas procesa administratora Māra Sprūda sūdzību par žurnālistes darbu. L.Barisa-Sermule uzskata, ka ZD vadītājam primāri ir jāaizstāv žurnālisti, nevis jāpiesauc iespējamie disciplinārsodi.
Arī ZD kolektīvs vienbalsīgi izteicis aizstāvību kolēģei, kurai nākas atvairīt uzbrukumus tikai par to, ka viņa izmantojusi žurnālista vārda brīvību un godprātīgi darījusi savu darbu. Turklāt Sprūds no sava viedokļa paušanas sižetā atteicies.
„Es esmu emocionāls cilvēks un varbūt ne vienmēr apdomīgs izteikumos. Bet tas nav ļauni domāts,” – tā savu rīcību skaidro Dz.Kolāts, noraidot pieņēmumu, ka viņš nopietni pieļāvis žurnālistes iespējamo sodīšanu. Gan viņš, gan arī ZD producente Dagnija Neimane apliecina, ka žurnālists, balstoties uz notikumu un faktu analīzi, drīkst izdarīt secinājumus un ar tiem iepazīstināt auditoriju.
Šā gada 29.augustā LTV raidījumā “Panorāma” tika parādīts L.Barisas-Sermules sižets par lielākajiem ziedotājiem politiskajām partijām. Sižetā žurnāliste pieminēja arī Maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes locekli Māri Sprūdu, kurš partijai “Visu Latvijai!” (VL) ziedojis prāvu summu – 15 000 latu. Žurnāliste, balstoties uz publiski atrodamu informāciju, vērsa uzmanību, ka lielie ziedojumi partijām nereti sakrīt ar kādu politisku lēmumu. „Piemēram, Nacionālā apvienība (NA), kurā ietilpst arī VL, sava ziedotāja Sprūda interesēs izpaudās pret “Krājbankas” administratora izvēli,” L.Barisa-Sermule sacīja minētajā sižetā.
Ar šo žurnālistes secinājumu nav apmierināts M.Sprūds, kurš uzskata, ka „izplatītais teksts par mani ir nepatiess un apmelojošs”, tāpēc vairāk nekā mēnesi pēc sižeta parādīšanas ēterā vēstulē LTV viņš lūdzis LTV un ZD vadību atsaukt minēto ziņu vai žurnālistei piemērot disciplinārsodu. M.Sprūds ar savu prasību gan ir nokavējies – Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka iesniegumu par nepatiesu ziņu atsaukuma izplatīšanu elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim jāiesniedz rakstveidā 14 dienu laikā pēc ziņu izplatīšanas. LTV M.Sprūda vēstuli saņēmusi 9.oktobrī, tātad – vairāk nekā mēnesi pēc sižeta demonstrēšanas.
Un tomēr „priekšnieks mani pasauca, lai parunātos, ko tad vajadzētu darīt, un cita starpā izteica iespēju, ka varētu man izteikt piezīmi”, L.Barisa-Sermule stāsta, kā uz M.Sprūda vēstuli reaģējis Dz.Kolāts. „No manas sejas izteiksmes laikam saprata, ka viņam nepiekrītu, tāpēc vienojāmies, ka vispirms uzrakstu savu skaidrojumu, kāpēc sižetā tā minēts,” stāsta žurnāliste.
Viņai vislielākais aizvainojums ir tieši par to, ka Dz.Kolāts uzreiz nebija gatavs kolēģi aizstāvēt. „Priekšniekam pirmām kārtām jānostājas žurnālistu pusē. Var jau būt, ka žurnālists kļūdās, bet tad vispirms jābūt paskaidrojumam un tikai tad – lēmumam par iespējamo sodu,” saka L.Barisa-Sermule. Viņa gan atzīst – ZD vadītāja izturēšanos nevarētu nosaukt par spiedienu, „drīzāk to sajutu kā neērtības”.
„Es noraidītu, ja jūs šeit meklējat spiedienu pret žurnālistiem,” saka Dz.Kolāts. Viņš žurnālistei teicis, ka „te var būt dažādi spektri, sākot no prēmijas un beidzot ar piezīmi”, taču to domājis kā joku. Dz.Kolāts apliecina, ka L.Barisai-Sermulei nekāds sods nedraud, un „man jūs jāsarūgtina, ja domājat, ka izdaru spiedienu, – šeit politiska spiediena nav”.
„Manuprāt, šai sūdzībai līdz Lienei nonākt nevajadzēja,” uzskata ZD producente Dagnija Neimane. Viņasprāt, ar līdzīgām sūdzībām ir jātiek galā LTV juridiskajam dienestam un ZD vadītājam, jo „ir situācijas, kad pats ziņu dienesta vadītājs spēj saprast, kur ir latiņa, kad pats var atbildēt, ļaujot korespondentam netraucēti strādāt pie saviem konkrētajiem pienākumiem.” Dz.Kolāts gan par neiespējamu uzskata konkrētu jautājumu izlemt aizmuguriski bez konsultēšanās ar žurnālistu. Tomēr ZD kolēģi, uzzinot, ka L.Barisai-Sermulei jāraksta paskaidrojums par šo sižetu, vienbalsīgi pauduši neizpratni un atbalstu kolēģei, stāsta D.Neimane.
M.Sprūda vēstule ir hrestomātiska, jo viņš žurnālistei pārmet viedokļa neatdalīšanu no ziņas. Ar šādiem apgalvojumiem bieži ir jāsaskaras žurnālistiem, kas analizē notikumus un procesus un atļaujas izteikt savus secinājumus. Viedoklis, pēc Sprūda domām, ir žurnālistes pieļāvums, ka viņa ziedojums partijai varētu būt saistīts ar valdības lēmumu par “Krājbankas” maksātnespējas administratora iecelšanu.
L.Barisa-Sermule gan neuzskata, ka būtu pārkāpusi profesionālās normas. Viņa skaidro, ka minēto pieņēmumu balstījusi publiski atrodamos avotos. Piemēram, kad pērn valdība noraidījusi Nacionālās apvienības izvirzītā Aigara Lūša kandidatūru un par “Krājbankas” administratoru iecēlusi “KPMG Baltic”, pret to izpaudusies gan Nacionālā apvienība, gan arī M.Sprūds. „Tātad Nacionālās apvienības un Sprūda intereses šajā jautājumā saskanēja,” secina žurnāliste, atgādinot, ka M.Sprūds netieši iesaistījies cīņā par “Krājbankas” administratora izvēli – atklājies, ka faktiski viņš arī rakstījis atklātu vēstuli pret vēl kādu “Krājbankas” administratora kandidātu Intu Goldmani.
„Žurnālisti nav tikai viedokļu dispečeri, bet viņiem ir jābūt drosmīgiem, zinošiem un pašiem jāspēj savilkt kopā lietas un izdarīt sacenājumus,” saka D.Neimane, skaidrojot, ka laika gaitā mainījusies žurnālista kā notikumu un viedokļu atreferētāja funkcija. Arī Dz.Kolāts atzīst, ka žurnālists, balstoties uz analīzi, drīkst izteikt savus secinājumus: „Es pat esmu aicinājis žurnālistus komentēt lietas, jo viņiem var būt sava pozīcija.”
Dz.Kolāts šā gada janvārī, nesen sācis strādāt par ZD vadītāju, sabaidīja LTV ziņu ļaudis, uzaicinot uz televīziju ekskursijā Nacionālās apvienības politiķus. Tolaik viņš skaidroja: „Ja ar politiķiem nerunā, ir grūti dabūt finansējumu.” Tomēr politiķu „ekskursija” ZD raisīja neapmierinātību ar jauno vadītāju Kolātu, kuru ziņu ļaudis pērnruden darbā sagaidīja ar cerībām, ka viņš nodrošinās aizstāvību pret mēģinājumiem iejaukties žurnālistu darbā.
Pēc nupat kā notikušā ar L.Barisu-Sermuli ZD žurnālisti gan neesot sabaidījušies un savu darbu turpinot, kā līdz šim, apliecina D.Neimane. Tomēr L.Barisa-Sermule apliecina – pēc notikušā viņa sapratusi – nepieciešams laikus rūpēties par iespējamu aizstāvību līdzīgos gadījumos, tāpēc viņa lūgusi sevi uzņemt Latvijas Žurnālistu asociācijā.
Komentāri (32)