Zvirbuļi, bērzu tāšu meistari • IR.lv

Zvirbuļi, bērzu tāšu meistari

6
«Kāpēc esam Latvijā vienīgie? Ja darbs būtu vienkāršs, viegli apgūstams un nestu ātru peļņu, mums būtu vesels bars sekotāju,» saka tāšu meistara Zvirbuļu Pētera sieva Vizma. «Var salīdzināt ar dziju: jūs ieejat veikalā, nopērkat. Bet, ja jums pašiem aita jānocērp, vilna jāizmazgā... Redzat, kāda tāss ir grumbuļaina, zaraina?»
Ieva Puķe

 

No literatūras zināmās sviesta cibas, vīzes, tāšu turziņas, kādās ganuzēni savulaik lasīja meža zemenes, – to visu joprojām prot uzmeistarot amatnieku pāris Līgatnes Iknešos.

Vizma, runīgākā no abiem, darbnīcā cilā etnogrāfiskus darinājumus. Trauks ūdenim prasījis koka dzīvību: vasaras sākumā bērzu sazāģē klucīšos, nomauc apaļu tāsi, iestiprina dibenu. «Tādos lēja pienu, rūgušpienu, medu, krējumu.» Savukārt no sloksnītēm pītos traukos Krievijā sālīja sēnes. Zvirbuļi pēc austrumu kaimiņu paraugiem pat uzmargojuši bērza tāšu pudeles. Ar tāss sloksnēm sendienās aptina arī māla podus. Vai nu lai glābtu saimniecei mīļu, ieplaisājušu trauku, vai jaunu podu pārvērstu termosā. «Nažiem, bultām makstis pina. Āraišu ezerpilī arī atrada tāšu darbu fragmentus,» stāsta Vizma.

Visiem pinumiem tāsis gan toreiz, gan tagad liek divām kārtām, ar balto, lobīgo pusi uz iekšu. Pareizi izžāvēta, ieeļļota tāss esot padevīga kā āda. Un izturīga. Vienīgais ienaidnieks ir uguns.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu