Teicienu par meliem, lieliem meliem un statistiku šoreiz pārfrāzēšu tā: ir viegls snaudiens, ir dziļš miegs un ir – statistika.
Latvijas politiķiem nav labāku miegazāļu par statistiku, kas rāda bīstamo un ilgstošo nabadzības pieaugumu Latvijā. Cipari ņirb, komati sveicina, procenti krājas, bet no valdības mājas gadiem ilgi skan tik skaļa krākšana, ka jābrīnās, kāpēc joprojām neviens nav pamodies no tās vien.
Pie mums ir lielākā ienākumu nevienlīdzība ES. Latvijā katrs piektais cilvēks ir pakļauts nabadzības riskam. Gandrīz puse bērnu atrodas uz nabadzības un sociālās atstumtības sliekšņa, taču tas netraucē Latvijā likumīgi viena bērna vecākiem pabalstā izmaksāt 100 000 latu. Valsts cītīgi iekasē PVN santīmus no katra lata, kas izdots par vienkāršām ikdienas precēm, un mēneša beigās šiem izdzīvošanas pirkumiem ir iztērēti visi trūcīgo cilvēku ienākumi. Toties gadiem ilgi neskarti garām nodokļu kasei slīdējuši miljoni, ko pelna un bankās apgroza turīgākā sabiedrības daļa. Politikas dokumenti piesauc sociālo nevienlīdzību, taču valdības lēmumi tikai padziļina nabadzības plaisu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.