Augstskolu rektori atbalsta ministru, bet nesaredz startēģisko gala mērķi un izglītības sistēmas ideālā varianta piedāvājumu
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis trešdien tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu sapratis, ka izglītības reformu jomā ir jārīkojas vēl “jestrāk”. Savukārt Latvijas augstskolu rektori uzskata, ka par reformām izglītībā Valsts prezidents Andris Bērziņš ir “attīstības un veselā saprāta” pusē, ziņo LETA.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra uzskata, ka šīs sarunas viens no svarīgākajiem rezultātiem ir Valsts prezidenta aicinājums augstākās izglītības institūcijām pašām nākt ar savu redzējumu un nepaļauties, ka Izglītības un zinātnes ministrija varēs viena pati radīt stratēģisko redzējumu, kādai jābūt augstākās izglītības sistēmai.
Ķīlis uz tikšanos ar Valsts prezidentu gāja kopā ar trim rektoriem – Rektoru padomes priekšsēdētāju un Daugavpils Universitātes Arvīdu Barševski, Latvijas Universitātes rektoru Mārci Auziņu un Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju Jāni Vētru.
Pēc tikšanās Ķīlis atzina – viņam bijusi sajūta, ka prezidents nevis ieņēmis tādu kā vidutāja lomu ministra nesaskaņās ar rektoriem, bet gan tieši otrādi – skubinātāja lomu, mudinot vēl aktīvāk īstenot reformas izglītībā. “Es atnācu un sapratu, ka nerīkojos gana enerģiski, ka man vajadzētu vēl jestrāk darīt. Radās sajūta, ka nevis “hei, hei, piebremzē”, bet laika nav, ir trīs gadi, un to gaitā būtu labi, ja tas viss notiktu – gan augstskolu sakārtošana, gan sektoru konsolidācija, gan starptautiski mērīta kvalitāte,” pēc tikšanās teica ministrs.
Viņš arī no prezidenta saņēmis apstiprinājumu, ka pārmaiņas augstākajā izglītībā nav atliekamas un tās ir svarīgākas vai vienlīdz svarīgas kā Nacionālais attīstības plāns. Bērziņš uzsvēris, ka izglītības nozarē kvalitāte ir izšķirīga un jāskatās uz kopējām valsts interesēm. Saņemtas arī tiešas norādes, ka ir nepieciešamas pārmaiņas izglītības nozarē.
Jautāts, kā izpaudīsies aktīvāka rīcība reformu virzienā, Ķīlis skaidroja, ka turpmāk viņš neatliks lietas, par ko citos apstākļos vēl padomātu, ka varbūt var arī nerīkoties. “Mēs negaidīsim, mēs nāksim klajā ar priekšlikumiem jau tuvāko nedēļu laikā,” teica ministrs.
Jānis Vētra teica, ka Valsts prezidents ir veselā saprāta pusē, “kad mums ir jāapzinās, kāda ir Latvijas situācija, Latvijas resursi un Latvijas iespēja, un visi mūsu stratēģiskie redzējumi ir jāsamēro ar mūsu konkrētajām iespējām, varbūt īpaši pievēršot uzmanību trīs Baltijas valstu potenciāla izmantošanai”.
Arī Daugavpils Universitātes rektors un Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis uzsvēra, ka prezidents konfliktā starp izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli un rektoru padomi nav ne vienā, ne arī otrā pusē, bet gan attīstības pusē, vēloties, lai Latvijas augstākā izglītība būtu pēc iespējas efektīvāka. Neviens nenoliedz, ka pārmaiņas augstākajā izglītībā ir vajadzīgas, bet jautājums ir par mērķiem un ceļiem, teica rektors. Tomēr šodienas tikšanās, viņaprāt, ir bijusi ļoti konstruktīva.
Arī Vētra sacīja, ka pārmaiņas ir nepieciešamas un visas problēmas ir pareizi identificētas – šajā jautājumā diskusiju neesot. “Par to, kā nonākt pie šīm pārmaiņām, tur domas dalās. Un galvenokārt tāpēc, ka šīs stratēģiskais redzējums, jeb tā bilde, tā vēl nav sagatavota,” pauda Vētra, piebilstot, ka tieši šā iemesla dēļ katrs savā iztēlē rada ceļu, kā līdz pārmaiņām ir jānonāk, tāpēc rodas lieki pārpratumi.
Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, lai arī atbalsta pārmaiņas augstākajā izglītībā, pašreizējā reformu plānā neredz stratēģisko redzējumu, kāds ir galamērķis. Nepieciešams arī redzējums, kāda augstākās izglītības sistēma Latvijā izskatīsies ideālajā variantā – gan no augstskolu struktūras, pārvaldības un finansējuma viedokļa.
Prezidents jau iepriekš paudis atbalstu Ķīļa aizsāktajām reformām. Valdība pēc ilgstošām diskusijām 25.septembrī atbalstīja augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumu projektu, par kuru pēdējā mēneša laikā izvērtušās asas izglītības un zinātnes ministra Ķīļa un vairāku Latvijas augstskolu pārstāvju diskusijas, izsakot ministram neuzticību.
Komentāri (39)
Una Grinberga 03.10.2012. 12.15
Vai būtu iespējams starp augstskolām savākt kvorumu un nomainīt AIP vadītāju Jāni Vētru? Visi tie apgalvojumi, ka Latvijā ir laba augstākā izglītība, ka Ķīļa reformām nav mērķa utt., ir pilnīgākās samazgas no cilvēka, kas pārstāv augstskolu vidi. Vairāki tūkstoši talantīgāko skolēnu katru gadu aizbrauc mācīties uz ārvalstīm ne jau tādēļ, ka Latvijā ir pārāk laba izglītība. Kas gan cits, ja ne mērķis, ir Ķīļa vēlme kaut vienu Latvijas augstskolu iedabūt Eiropas top100 un kādas 2-3 top500?
0
Janis 03.10.2012. 11.37
“Neviens nenoliedz, ka pārmaiņas augstākajā izglītībā ir vajadzīgas, bet jautājums ir par mērķiem un ceļiem, teica rektors.”
Barševskis – profesionāls “ūdens lējējs”?
Kāds var būt jautājums par mērķi, ja visiem skaidrs, ka vajag kvalitāti?
Kāds var būt jautājums par ceļiem, ja tu jau cik gadus esi rektors?
Šorīt pamodies un saprati, ka vajag, bet nezini kā?
Lūk Ķīlis labi izskaidro savu vīziju:
http://www.lvportals.lv/viedokli.php?id=251315
5
aldis_grunde > Janis 03.10.2012. 14.19
Saprotu, ka tagad jājamzirdziņš ir augstskolu skaits, bet kas būtiski mainīsies, ja vairākas augstskolas apvienosies? Jau tagad, piemēram LU, katra fakultāte ir ļoti patstāvīga, tādu pasniedzēju, kas lasītu lekcijas vairākās fakultātēs nav gandrīz nemaz, budžeti arī lielā mērā ir fakultātēm, nu ietaupīsies tur nauda par rektora algu, daži administratīvie izdevumu, bet ko būtisku iegūs studenti? Tāpat jau tagad zināms, ka iegūt diplomu daudz vieglāk ir Ekonomikas, Pedagoģijas fakultātēs, nevis Fizikas un matemātikas, Ķīmijas, Datorikas fakultātēs.
Problēmas radās no lielā pieprasījuma pēc augstskolu diplomiem (tieši pēc diplomiem, nevis izglītības!), īpaši no valsts iestādēs strādājošiem (un to skaits procentuāli mums ir droši vien ir lielāks nekā daudzās citās, tajā tabulā minētajās, valstīs). Un ja bija pieprasījums – radās piedāvājums…
Nekur nav aprakstīti tie kritēriji, pēc kādiem tās studiju programmas tika vērtētas un vēl tagad mākoņos ir rakstīts, kā Ķīlis to ir plānojis darīt turpmāk, bet man ir aizdomas, ka, skatoties tikai uz programmām, nebūs iespējams atšķirt tās vietas, kur patiešām kaut ko iemāca un izvirza studentiem arī kaut kādas prasības, no tām, kur galvenais ir, lai students samaksātu mācību maksu.
0
aldis_grunde > Janis 03.10.2012. 16.42
Gan jau, apvienojoties 2 augstskolām, kas katra ražoja pa 50 ekonomijas studentu, tiks ražoti 100.
Būs pieprasījums – būs piedāvājums.
0
Andris > Janis 03.10.2012. 12.22
Paldies par inku! Tiešām labs raksts.
0
Una Grinberga > Janis 03.10.2012. 17.08
Bet 50 labu un 50 sliktu ekonomistu vietā izmācīs 100 labus ekonomistus (pie tam tas ir maz ticams, ka tie 50 sliktie ekonomisti būs spējīgi iekļūt kvalitatīvajā programmā un arī veiksmīgi pabeigt mācības).
0
Una Grinberga > Janis 03.10.2012. 16.10
@tvverotajs
kas būtiski mainīsies, ja vairākas augstskolas apvienosies?
—
Nebūs n-tās ekonomikas, komunikācijas, politoloģijas, psiholoģijas utt. fakultātes… īstenībā ieguvums uz visām sociālajām zinībām, kas “ražo” bezdarbniekus!
0
mary75 03.10.2012. 13.36
Kārtējie demagoģijas plūdi no no rektoru puses, kaut kā līdz šim viņi ar visu bija apmierināti un vispār nevēlējās neko reformēt, tagad grib visas reformas apslāpēt dažādās “darba grupās” “saskaņošanās”, “apspriedēs”, utt, parasti birokrātijas gājieni, lai neko nemainītu, pa to laiku mierīgi dzīvojot un turpinot savu biznesu ar nekur nederīgu diplomu, faktiski pārdošanu.
Manuprāt, šī ir tā reize, ka mūsu milzīgi savairojušos rektoru domas vispār nav jāņem vērā, un jāveic reformas.
Un no kura laika mums prezidents ir atbildīgs par izglītību, un vispār kļuvis specialists šinī nozarē, kāda nozīme vispār viņa viedoklim?
Cilvēka ar padomju izglītību un kompartijas funkcionāra pagātni?
21
+4
-6
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+4
-4
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@garausiitis > mary75 03.10.2012. 16.23
dzeris – nepastāstīsi kas vainas bija padomju izglītībai ?
0
Sandris Maziks > mary75 04.10.2012. 00.56
dzeris49
“un to arī izdarījuši vietējie “patriotiskie” bāliņi sava labuma pēc.”
Vai latviesu nideji, LC, butu tie “patriotiskie”?
0
garausiitis > mary75 03.10.2012. 18.12
dzeris – tad bija laba Tava izglītība vai ne ?
0
Sandris Maziks > mary75 04.10.2012. 00.32
klusais
Jus jau ar savu večinu tie gudrie, ko nu mes
0
garausiitis > mary75 03.10.2012. 23.17
dzeris – nu re :)
0
mary75 > mary75 03.10.2012. 23.15
Jāatzīst, ka krievu laiku, tā ir.
0
garausiitis > mary75 03.10.2012. 22.58
dzeris – un tad visa tā kontekstā pastāsti kas ir labāka šobrīd – Latvijas augstākā izglītība, vai krievu laiku augstākā izglītība ?
0
mary75 > mary75 03.10.2012. 22.30
Smieklīgi arī tas, ka ped. skolas, kuras absolūti nekotējās, nu ir kļuvušas par akadēmijām, utt., vispār, AI jēdziens Latvijā totāli degradēts, un to arī izdarījuši vietējie “patriotiskie” bāliņi sava labuma pēc.
0
garausiitis > mary75 03.10.2012. 21.10
articulus – mēs par izglītību globālāk :)
0
Sandris Maziks > mary75 03.10.2012. 20.46
klusais
Padumjos laikos lai izsistos vajadzeja pa partijas liniju braukt, musdienas braleniem, soferu deliem un intimiem draudziniem, bez atrasanas “pareiza” partija, deretu ari izglitibas dokuments(Sprudzs iznemums), tapec tik daudz diplometu dunduku.
0
mary75 > mary75 03.10.2012. 19.17
Uzskatu, ka jā.
0
garausiitis > mary75 03.10.2012. 17.23
dzeris – beidzu RTU 1987. gadā , pēc tam tur arī turpināju strādāt. Vēl joprojām daži mani vecie kolēģi tur strādā un pasniedz . Tālāk par viņu vērtējumu šodienas studentiem atļaušos neizpausties.
Bez Tevis minētajām lekcijām , kas laikam bija 2 akadēmiskās mācību stundas nedēļā , mācija arī tādas visnotaļ nopietnas lietas kā fiziku, augstāko matemātiku utml. Ja salīdzinam piemēram šodienas mācību apjomus , tad vispār mati ceļas stāvus . Rodas jautājums ko vispār var iemācīties pie tāda apjoma :)
0
kristaps_drone > mary75 04.10.2012. 14.09
“universitātes, politehniskā institūta un med. institūta diploms tad, tomēr, kotējās, un konkurss vairumā specialitāšu bija liels” – konkurss jau bija liels, tas tiesa, jo cita nekā jau nebija, kur mācīties, un ja neiestāsies, tad paņems “krievos”.
0
garausiitis > mary75 03.10.2012. 19.39
dzeris – vai nav pretruna – laba izglītība un tajā pašā laikā padomju izglītība :)
0
Janka, Janic > mary75 03.10.2012. 19.52
pretrunas nav , jo briivaas valsts izgliitiibas biznesaa galvenais noraut piķi , atstaajot otrajaa plaanaa kvalitaati, izgliitiibaa aciimredzams pagrimums , boļševiku laikos iespeejams vareetu pastaaveet 60 augstaakaas maaciibui iestaades , apmaacot studentus no peeseresa un sociaalisma laaģera , bet tagad tas visu degradee
0
garausiitis > mary75 03.10.2012. 20.38
Ebenmezers – par izglītību runājot – krievu laikos deva ļoti labu teorētisko bāzi ( es te par eksaktajām lietām ) un tad , ja ir laba bāze, tad var būvēt arī virsbūvi. Bija problēmas specializācijās , bet to kompensēja bāze . Tagad ir velns viņu zina kas :)
Ja par tām ideoloģijas lietām , tad tās vienkārši varēja neņemt galvā – un tā arī parasti darīja :)
0
Janka, Janic > mary75 03.10.2012. 17.17
atceros jau pamatskolaa 60mitajos gados no riitiem bija polinformaacija , bija jaazin kaads politisks gabals no ciiņas vai padomju jaunatnes , maaciijos veel 5. klasee , viens puika no riita lepni paziņoja ka komoonismu neuzbuuveešot , jo pietruukšot cements un ķieģeļi( dzirdeejis teevu maajaas gudri spriežam) … mees vaļeejaam muteem skatiijamies uz skolmeistaru, briidi bija klusums , tad šis puiku izvilka aaraa no klases , veelaak noskaidrojaam ka aizliedzis šo teoriju propogandeet varot dabuut sibiiriju visa ģimene, skolmeistars bija lojaals briivai Latvijai , lika mums visiem šo likteniigo fraazi aizmirst, tas taa preluudijai , bet faktiski taa sisteema pieradinaaja no beerna kaajas interesi par politiku , jo lasiijaam aviizes pat iisti nesaprazdami par ko lietas grozaas , toties jau zinaatniskaa komoonisma studijas jau likaas stulbas , jo piuikas likteniigais citaats bija stipri iespiedies atmiņaa, …. šodien klausoties televiizijaa gudraas viktoriinas kuraas piedalaas studenti , ausis paliek sarkanas , Tokija Ķiinas galvaspilseeta , totaals stulbums , 5 .klases puika noteikti buutu pateicis pareizu atbildi, taadeeļ man prieks par enerģisko izgliitiibas ministru , beidzot ledus sakusteejies.
0
garausiitis > mary75 03.10.2012. 21.27
Ebenemezers – un vai tad nav smieklīgi ,ka to nosauc par augstāko izglītību :)
0
mary75 > mary75 03.10.2012. 17.44
Es beidzu Med. institūtu nedaudz ātrāk, tur mācību kvalitāte tiešām bija augsta, bet, cik zinu, arī tagad Med. akadēmija ir viena no nedaudzām, kura kaut cik kotējas, vismaz, ārstniecības specialitātēs, tagad jau tur arī gatavo arī tādus, kuriem ar medicīnu nav nekāda sakara.
Par tagadējām augstskolām, vairāk gan humanitarām, arī ir priekštats, nekas sevišķi labs jau tur nav, pašam bērni mācījās, paziņas arī strādā, sūdzās, ka vecie negribot neko mainīt un jaunos bremzējot, kā varot.
0
mary75 > mary75 03.10.2012. 17.15
Nē, nu kāda vaina, pirmos divos kursos jebkurā augstskolā mācīja tik vajadzīgus priekšmetus, kā partijas vēsture, marksisms – ļeniņisms, politiskā ekonomika, zinātniskais ateisms.
Kas attiecas uz speciālajiem priekšmetiem – grūti salīdzināt ar 70 – 80 gadiem, kad es beidzu, katrā ziņā, universitātes, politehniskā institūta un med. institūta diploms tad, tomēr, kotējās, un konkurss vairumā specialitāšu bija liels, galīgs auns tur mācīties nevarēja, un sociologus un psihologus tādā daudzumā neražoja.
Jebkurā gadījumā, Bērziņš nav nekāds specialists izglītības nozarē.
Kas attiecas uz vidusskolu – tur man tev jāpiekrīt, vismaz, ja salīdzina ar to, ko un kā māca mazbērniem, iespējams, izglītība priekš tiem laikiem bija arī labāka.
Vismaz, elementāru pareizrakstību iemācīja, no otras puses – tagad ir internets, citi laiki.
0
Janka, Janic > mary75 03.10.2012. 21.17
šodienas bakalauris ir zemaakas kvalitaates kadrs par krievu laikos tehnikumu beigušo , tehnikumi patreiz profenes liimenii, to es redzu ar kaadiem speciaalistiem jaastraadaa.
0