Vasara šogad bija tik vēsa, ka gribējās sauli. Vitālijs nolēma augusta beigās ar ģimeni aizbraukt uz Kosas salu Grieķijas dienvidaustrumos, Turcijas tuvumā. Viss bija brīnišķīgi. Vitālijs aizbrauca nirt ar akvalangu, taču zemūdens pasaules daudzveidība nepārsteidza. Citur bija redzēts vairāk. «Pludmale – ideāli piemērota bērniem. Sekla, smilšana. Maniem trīs un sešus gadus vecajiem bērniem patika,» stāsta Vitālijs, gulēdams Austrumu slimnīcas toksikoloģijas un sepses nodaļā.
Bija 1.septembra pēcpusdiena, kad viņš pievienojās ģimenei pludmalē. Paņēma masku, brilles un trubiņu, un devās pasnorkelēt. Aptuveni 150 metrus no krasta. Jūras gultnē, aptuveni divu metru dziļumā, viņš smiltīs pamanīja kādu kustību, tad acis un zivs apveidu grunts krāsā. Pienira tuvāk apskatīt. Blakus bija vēl viens acu pāris. Pēkšņi Vitālijs sajuta belzienu krūšukurvja apvidū. «Kā strāva, kā zirgs būtu iespēris ar pakavu.»
Pēc 20 minūtēm viesnīcā ieradās feldšeris, veica injekcijas un pieprasīja 120 eiro. Labi, ka Vitālijs bija apdrošinājies. Sāpes nepārgāja, viņš devās uz slimnīcu. «Nokļūt hospitālī Hipokrata dzimtenē! Kosas salā, kur viņš dzimis un dibinājis medicīnas skolu!» Grieķu mediķi nesaprata, kāda zivs iekodusi, tikai skaidroja, ka asins analīzes sliktas un jāārstējas nedēļu. Pastāvēja augsts nieru bojājumu risks. Tomēr ilgāk par divām dienām Vitālijs palikt nevarēja, jo bija jālido mājup. Nākamais reiss – pēc nedēļas. Viņš parakstīja dokumentu, ka uzņemas par sevi atbildību un turpinās ārstēties Rīgā, kur arī sāka antibakteriālu terapiju, jo organismā bija nonākusi infekcija. Dzēliena vietā, pie atslēgas kaula, rētas nav, tikai knapi saredzams punkts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.