Pētnieki: Šovasar Ziemeļpolā katastrofāli sarucis ledus • IR.lv

Pētnieki: Šovasar Ziemeļpolā katastrofāli sarucis ledus

21
NASA satelītattēlā redzams Grenlandes Petermana ledājs ar plaisām, ko radījušas klimata pārmaiņas. Foto: AFP/LETA

Ledus kušana planētas ziemeļos tieši ietekmē klimata izmaiņas dienvidos

Pētnieki Ziemeļu Ledus okeānā un Ziemeļpolā šovasar reģistrējuši mazāko ledus daudzumu kopš sākti satelītnovērojumi, informē vācu medijs „Die Welt“. Zinātnieki ledus straujajā kušanā vaino klimata pārmaiņas.

Šovasar Ziemeļu Ledus okeānā ledāju platības bijušas vien 4,09 miljoni kvadrātkilometru, kas ir mazākā ledus platība visā satelītnovērošanas laikā. Ledāju novērošana, izmantojot satelītu, tika sākta 1979.gadā, informē ASV sniega un ledus datu centrā. Vēl pirms dažiem gadiem šie ledāji pletās 4,17 miljonu kvadrātkilometru platībā.

Normāli, pēc zinātnieku vērojumiem, ledum Ziemeļu Ledus okeānā vajadzētu klāt 15 miljonus kvadrātkilometru. Vasarā tas parasti kūst, bet rudenī ap septembra vidu atkal sākas sals.

Zinātnieki ledus kušanā vaino klimata izmaiņas. Kā „Die Welt” skaidrojis klimata pētnieks Teds Skamboss, ledus daudzums kopš 2007.gada nepārtraukti samazinās, un šajā procesā viņš vaino cilvēka radītās klimata izmaiņas – pārsvarā tā saucamo siltumnīcas efektu, kas savukārt šovasar līdzi nesis postošas vētras.

Turpinoties globālai sasilšanai, arktiskos ūdeņus drīz ledus sega vairs neklās, prognozē zinātnieki.

Taču arktiskie ledāji ir svarīgi planētas klimata attīstībā, norāda pētnieki – Ziemeļu Ledus okeāns palīdz regulēt klimatu arī planētas dienvidos, tāpēc par ledus straujo kušanu mums būtu ļoti jāuztraucas. Tā pētījums, kas šogad publicēts žurnālā „Geophysical Research Letters”, norāda uz Ziemeļu Ledus okeāna ledus kušanas saistību ar ekstremālajiem laikapstākļiem citviet uz Zemes, piemēram, sausumu, plūdiem, kā arī siltuma un aukstuma periodiem.

 

Komentāri (21)

Anna Gaigule 28.08.2012. 19.20

Samazinoties Ziemeļu ledus okeāna ledus segai, ūdens tajā sasilst vēl straujāk, jo Saules gaismu neatstaro sniegs. Savukārt, uzsilstot ūdenim, Zemes ziemeļu puslodē cikloni un anticikloni paliek lielāki un lēnāki. Tāpēc arvien biežāk vienā reģionā ir nedēļām-mēnešiem ilgs karstums un sausums, bet citā — tikpat ilgstošs lietus un plūdi:
http://www.monbiot.com/2012/08/27/the-heat-of-the-moment/

+4
0
Atbildēt

0

Kaspars Špūle 28.08.2012. 17.00

Nebūs nekāds armagedons.
Ledus deficīta dēļ katastrofāli palielināsies saldējuma cena.

+6
-2
Atbildēt

0

janazakovica 29.08.2012. 00.40

jaa taas ir tiesam lielas bedas

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu