«Te nav sajūtas, ka esi piederīgs šai valstij,» par Latgali saka Ilga Šuplinska, īpašas konferences rīkotāja 3.pasaules latgaliešu kongresā. Kopš starta vēlēšanās no Zatlera partijas viņas domas par elektorātu ir skarbas
Ja gribas Rēzeknē nogaršot latgaliešu ēdienus, jāiet uz kafejnīcu Mazā Rogovka vai Mōls. Dienu pirms kongresa sākuma Ilgai laika tam nav un kafiju viņa piedāvā padzert savā darba vietā – Rēzeknes Augstskolā. Ilga ir filoloģijas profesore. Savulaik ieguvusi latgaliešu kultūras gada balvu Boņuks. Patlaban ar domubiedriem veido vārdnīcu par Latgali. Novembrī tai jābūt gatavai. Atlasīts ap 300 šķirkļu: pilsētas, personības, vietvārdi, kultūras objekti, mūzikas grupas, reālijas, piemēram, šmakovka, māls. Pat atklājies, ka latgalietis uzvārdā Čačs no Riebiņiem izgudrojis savu šīfera formulu un sācis ražot.
No pagājušās nedēļas Rēzeknē notiek 3.pasaules latgaliešu kongress, un tā laikā 9. un 10.augustā būs konference. Paužu Ilgai bažas – vai tā nav vienkārši sanākšana un satikšanās. Nē. Piemērs esot iepriekšējais latgaliešu kongress, kurā tapa rezolūcija, ko nosūtīja valdībai. Uz vienu no rezolūcijas punktiem reaģēja arī mediji. Tas bija aicinājums izstrādāt programmu latgaliešu valodas statusa apstiprināšanai un atzīt, ka latgaliešu valoda atbilst reģionālās valodas statusam. Par to tika aktīvi diskutēts, un pāris gadu laikā tapa standarts, kas iesniegts izskatīšanai. Iespējams, no nākamā gada skolās varēs mācīt latgaliski. Līdz šim tas noticis fakultatīvi. «Kamēr tas tā būs, skolā pret to neizturēsies nopietni. Kā pret aizraušanos, hobiju. Kad būs mācību programmā – cita lieta.» Šajā kongresā tiks spriests, kā valodu integrēt skolās, vai tajā mācīt arī vēstures un kultūras programmas, varbūt vienai stundai nedēļā vajadzētu būt novada mācībai, ko pasniegtu latgaliski.
«Latvejis naatkareibys laiks – Latgolys īspieja voi izniceiba.» Tāds ir kongresa laikā notiekošās konferences nosaukums, un Ilga – tā autore. Daža vietējā avīze negribot to publicēt, jo vārds «iznīcība» griež ausīs. «Nosaukums tā arī bija domāts – lai iedurtu acīs. Jo ir iznīcība. Latgales lauki ir tukši. 90.gados bija pilni cilvēkiem, tagad – tukši. Te nav sajūtas, ka esi piederīgs šai valstij,» – tā Ilga. Bezdarbs, dzīvošana uz pabalstiem, fondu investīcijas uzņēmējdarbībā Latgalē – vismazākās Latvijā. Ilga sakās saprotam, kāpēc nesen medijos parādījās virsraksts Latgalieši pieraduši pie valsts naudas un pamazām degradējas. Autors – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Mediji gan viņa teikto bija vispārinājuši, jo ministrs pēc tam nāca klajā ar paziņojumu, ka intervijā to nav attiecinājis uz visiem latgaliešiem, tikai daļu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.