Valsts ekonomiskās krīzes zemākajā punktā Krāsu servisa īpašnieki atvēra filiāli Baltkrievijā un gadu gaitā iemācījuši klientiem, kā no skārda bundžas izvilināt tīkamas dzīvesvides krāsu
Pirmoreiz krāsas valdzinošo burvību Kristians Gabaliņš iepazina Liepājas Mākslas skolā. «Atceros – kad skolā taisīju Maļēviča gleznas kopiju, tā pa īstam sapratu, kāds spēks ir krāsā. Ar to var izdarīt brīnumu lietas,» saka valdes priekšsēdētājs un viens no Krāsu servisa līdzīpašniekiem. Pēc studijām kopā ar Juri Robežu sākuši strādāt somu un zviedru uzņēmumā Tikkurila. «Tā mēs arī iepazināmies,» saka Kristians. Pieci gadi zem sveša jumta puišiem bija pietiekams laiks, lai saprastu, ko paši savā firmā darītu citādi.
«Godīgi sakot, apnika,» atzīstas Juris, piebilstot – skandināvu biznesa modelis abiem licies pārāk konservatīvs. «Mēs bijām jauni, mūs interesēja izaicinājums. Radošums – pats izdomā, pats arī realizē,» biznesa pirmsākumus atceras Kristians. Ekonomiskie apstākļi 2000.gadā izrādījās labvēlīgi, un tapa pirmais Krāsu servisa veikals Rīgā, pēc gada Liepājā un tad arī Daugavpilī. Tad uzņēmumam pievienojās arī pašlaik trešais līdzīpašnieks Uldis Slicāns, kurš sācis strādāt par Daugavpils filiāles vadītāju.
Individuāls padoms
10 gadus studējot krāsu pārdošanas biznesa specifiku un zinot, ka skārda bundžu ar dažādu toņu šķidrumu var nopirkt katrā lielveikalā, vīri nolēma sākt ar attieksmi. «Pārdodam tikai tos materiālus, kurus lietojam paši. Veidojām veikalu, kurā mums pašiem gribētos iepirkties, un arī darba vidi komandai izveidojām tādu, kurā pašiem patīk uzturēties,» darbības pamatprincipus uzskaita Gabaliņš.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.