Grexit

Ja Grieķiju izmetīs no eirozonas, var nākties maksāt vairāk, lai atbalstītu Spāniju

Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) pagājušajā piektdienā intervijā Latvijas radio paziņoja, ka ir jāatrod veids, kā pēc iespējas ātri «izlikt» Grieķiju no eirozonas. «Jo ātrāk, jo labāk.» Paziņojums piesaistīja ne tikai Latvijas preses uzmanību, un jau tajā pašā pēcpusdienā Vilks savā tvitera kontā centās veikt zināmu diplomātisku atkāpšanos. «Radio intervijā minēju, ka Grieķijai būtu jāatstāj eirozona visas Eiropas interesēs. Tas nu ir sacēlis lielu troksni ārzemēs…,» viņš raksta pirmajā tvītā un tad turpina: «Varbūt arī jaunā GRE valdība var situāciju uzlabot dažos mēnešos, bet tad jānosprauž stingrs termiņš darbiem, nevar to visu laiku pagarināt.»

Vilks noteikti negribēja piesaistīt sev tādu starptautisku uzmanību, un gadījums ir kārtējais atgādinājums mūsu politiķiem, ka viņu vārdos klausās ne jau tikai Latvijā vien. Tomēr Vilks nebūt nav vienīgais Eiropas politiķis, kurš pēdējā laikā publiski prātuļo par Grieķijas atšķiršanu no eirozonas. Tikai dažas dienas iepriekš Vācijas vice-kanclers, ekonomikas ministrs un Brīvo demokrātu partijas vadītājs Filips Rēslers paziņoja, ka ir «vairāk nekā skeptisks» par iespējām izglābt Grieķiju, un atzina, ka tās aiziešana no eirozonas «mani jau sen vairs nebiedē». Viņam drīz vien piebalsoja ietekmīgais Bavārijas finanšu ministrs Markuss Sēders no konservatīvās Kristīgi sociālās apvienības: «Beigās mēs sasniegsim punktu, kurā Grieķijai būs jāizstājas. Ilgtermiņā eirozona būs starptautiski stabila tikai tad, ja tā sastāv no spēcīgiem partneriem, nevis no vājiem.» 

Scenārijs, kuru starptautiskā prese jau ir paspējusi nokristīt par Grexit (no vārdiem Greek exit), vismaz pagaidām nav oficiālā Vācijas nostāja, taču ir saprotams, kāpēc aizvien vairāk vācu politiķu sāk runāt par Grieķijas neizbēgamo atdalīšanu no kopējās valūtas. Kopš iestāšanās eirozonā tā nevienu gadu nav spējusi iekļauties Eiropas līgumos noteiktajos deficīta rāmjos – ne vairāk par 3% no iekšzemes kopprodukta. Tieši otrādi, tās deficīts pat ekonomiski labajos laikos pieauga no 4,8% 2002.gadā līdz 6,5% 2007.gadā. Grieķijai ir piešķirtas divas ES un Starptautiskā Valūtas fonda palīdzības programmas, viena 110 miljardu, otra 130 miljardu eiro vērtībā, taču tā nespēj izpildīt saistības samazināt budžeta deficītu, un no Atēnām tagad nāk ziņas, ka nesen ievēlētā valdība prasīs vēl uz diviem gadiem atlikt noteikto mērķu sasniegšanu. Ja aizdevēji piekristu šādai prasībai, tas nozīmētu, ka Grieķijai būtu nepieciešama vēl trešā palīdzības pakete, lai segtu lielākos deficītus. Šāda papildu palīdzība varētu būt nepieciešama, pat ja Grieķija izpilda programmu, jo jaunākās prognozes rāda, ka tās tautsaimniecība saruks nevis par gaidītajiem 4,7%, bet gan par 7%, un tas savukārt nozīmēs vēl mazākus nodokļu ieņēmumus un lielāku iztrūkumu valsts kasē.