Londonā dzīvojošā Latvijas akordeoniste Ksenija Sidorova (24) atgriežas Cēsu Mākslas festivālā ar koncertprogrammu akordeonam un čellam Pasaulīgais un dievišķais. «Ilgāk kā divas nedēļas bez koncertiem nevaru, iestājas izsīkums»
Olimpiskās spēles notiek ne pārāk tālu no latviešu akordeonistes Ksenijas Sidorovas mājām Londonā. «Tāpēc arī aizbraucu. Labāk skatīties spēles televīzijā, jo Londona notikumam gatavojās ļoti nopietni – o, jā,» smejas šarmantā māksliniece. Uz viņu tuvplānā skatoties, kļūst skaidrs, ka ne visām dīvām nepieciešamas fotoapstrādes programmas, lai žurnālu bildēs izskatītos nevainojami skaistas, ar zobiem kā Chanel baltās kamēlijas. Sešus gadus studējusi Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā un pabeigusi to ar izcilību. 2011.gadā viņa kļuva par pretendenti uz Lielo mūzikas balvu kā gada spilgtākā debitante, kā arī bija pirmā akordeoniste, kas saņēmusi prestižo Viņa Augstības Velsas prinča mūzikas balvu. Ksenijas īpašumā ir neskaitāmas uzvaras starptautiskos klasiskās mūzikas konkursos Eiropā, un patlaban viņa Lielbritānijā strādā pie otrā albuma ieraksta.
Šovasar jaunā māksliniece ieradās Latvijā, lai otro gadu pēc kārtas spēlētu Cēsu Mākslas festivālā. Intervijā viņa stāsta par dzīvi Londonā un dalās pārdomās – kas vajadzīgs veiksmīgai karjerai.
Akordeons ir vienīgais mūzikas instruments, kas gluži kā grāmata vai apslēpta jēga jāatver vaļā, lai sāktu skanēt. Ko jums pašai iztēlē šis instruments atgādina?
Man tas noteikti ir cilvēks. Bēbis. Sofija Gubaiduļina, kuras skaņdarbu pagājušogad atskaņoju Cēsu festivālā, teikusi, ka akordeons ir velniņš, kurš elpo. Tā tas arī ir. Akordeons ir gan taustiņinstruments, gan pūšaminstruments. Tas ir kā plēšas un no mūziķa prasa arī pareizu elpošanu, plaušu darbu. Gubaiduļinas Septiņi vārdi (tēma – krustā sistā Kristus pēdējie septiņi vārdi – red.) bija milzīgs, nopietns darbs. Man pašai bija brīnums, kā cilvēki to uztvēra, ar kādu uzmanību klausījās. Šogad Cēsu festivālā atgriežos ar citādu programmu: būs gan tango, gan pazīstamā klasika – Rahmaņinovs, Sensānss, Pjacolla. Arī Gubaiduļinai programmā ir sava vieta. Ceru, ka klausītājiem patiks.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.