Miera osta • IR.lv

Miera osta

5
Pēc Laval skandāla Regīna Purva, Jēkabs Kalniņš un bijušais kolēģis arhitekts nodibināja jaunu firmu Nams AB. Izlemt par palikšanu Zviedrijā bija viegli, jo plašs klientu loks gribēja turpināt sadarbību. Tagad uzņēmumā strādā ap 30 celtnieku.

Būvnieki, kas pirms desmit gadiem «uzlauza» stingri uzraudzīto Zviedrijas darba tirgu, nu paši kļuvuši par veiksmīgiem uzņēmējiem un nodrošina iztiku simtiem latviešu celtnieku. Par mājās braukšanu runā tikai teorētiski. Vēl vairāk – ik mēnesi kāds ierodas vēstniecībā, lai atteiktos no pilsonības

Plastmasas kārbā smaržo līdzpaņemtās kotletes, turpat uz galdiņa stāv viskija pudele un pāris alus skārdenes. Kuģa kajītes ir šauras un gaitenī ar grūtībām var samainīties divi cilvēki. Apakšējo klāju labirintos jūtams alkohola smārds. Šāda ir nakts pārbrauciena dzīve uz Stokholmas prāmja, kas lielākoties turpu šurpu vadā Baltijas strādniekus. Lietuviešu būvnieki uz kuģa ir lielā pārsvarā, jo kaimiņiem jūras savienojuma ar Zviedrijas galvaspilsētu nav. Autoklājs pilns ar mikroautobusiem. Uz viena lasu «Skārdnieki». Visi dodas peļņā. Būvēt.

Nodarbinātības aģentūra Latvijā reģistrējusi vismaz septiņas darbā iekārtošanas firmas, kurām ir sadarbības partneri Zviedrijā. Netrūkst arī krāpšanas gadījumu – ar tukšām kabatām mājās braukuši sastaptie lietuvieši, sūdzības saņemtas arī Latvijas Ārlietu ministrijā. Klasiskā formula ir līgumā noteikt zemu algas slieksni, bet pārējo atalgojumu noformēt kā komandējuma naudu, lai nebūtu jāmaksā nodokļi. Skandināvi labprāt pieņem Austrumeiropas celtniekus pat bez izglītības, jo atšķirībā no vietējiem, kas pārvalda tikai vienu amatu, viņi prot visu – mūrēt, krāsot, skrūvēt reģipsi un ievilkt caurules.

Stokholmā latviešu netrūkst. Viena daļa ir padomju trimdas paaudze, bet daudzi šeit apmetušies uz dzīvi pēc darba meklējumu buma tūkstošgades sākumā. Zviedrijas statistikas pārvalde reģistrējusi aptuveni 5000 latviešu Zviedrijā. Vietējā Zviedrijas Latviešu apvienība nebaidās šo skaitli seškāršot. Gints Kaplers, kurš vairākus gadus Zviedrijas arodbiedrībā strādāja ar Baltijas uzņēmumiem, pieļauj, ka celtniecībā nodarbināto latviešu skaits varētu sasniegt pat 10 tūkstošus. Lielākā daļa Zviedrijā nedzīvo pastāvīgi un regulāri atgriežas pie ģimenēm Latvijā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu