Eirozonas krīzes nonākšana līdz Spānijai liek uzdot neērtus jautājumus arī par Latvijas nākotni eiro
Ja atsaucam atmiņā 2010.gadu, kad sākās Grieķijas glābšanas operācija, jau tad bija dzirdams: pati Grieķija nav tik nozīmīga, daudz svarīgāk ir novērst eirozonas krīzes pārmešanos uz Spāniju un Itāliju. Tagad tas ir noticis. Krīze ir sasniegusi eirozonas ceturto lielāko ekonomiku.
Jūnija beigās Spānija bija spiesta prasīt 100 miljardu eiro palīdzību no Eirozonas finanšu stabilitātes mehānisma – eirozonas glābšanas fonda, lai tas sniegtu atbalstu tās grimstošajam banku sektoram.
Tomēr Spānijas gadījums ir problemātisks ne tikai tāpēc, ka tās budžeta glābšana varētu izrādīties nepaceļama nasta pārējām eirozonas valstīm. Veids, kā Spānija iekūlās milzīgās fiskālās un ekonomiskās grūtībās, īsti neatbilst stāstam, kuru daudzi ziemeļeiropieši izmanto, lai izskaidrotu dienvidvalstu nedienas. Šo stāstu spēcīgi ietekmēja pirmā krīzes valsts Grieķija, kurai pamatoti var pārmest bezatbildīgu politiku. Grieķija nodrošināja nepamatoti augstas algas un sociālos maksājumus ar neprātīgu aizņemšanos, un tās budžeta deficīts un valsts parāds kopš iestāšanās eiro tikai auga un auga.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.