Skaudrais jautājums ir nevis, vai cilvēki paliks laukos, bet vai vispār paliks Latvijā
Labāk pa taisno uz Limeriku! Tāds varētu būt Zaļo un Zemnieku savienības, Nacionālās apvienības un Pašvaldību savienības kopējais sauklis cīņā pret Labklājības ministrijas ierosinājumu nākamgad ieviest mobilitātes pabalstus ilgstošiem bezdarbniekiem, kuri vēlas pārcelties uz citu vietu Latvijā, lai tur strādātu darbu.
Tas būtu «genocīds», spļauj uguni Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis. «Iniciatīva ir neizprotama,» rauc pieri Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava un patētiski paziņo, ka laukiem ir jāpaliek latviskiem. Tas nozīmētu «vācu baronu atgriešanos», bubuli grabina savulaik sarkanais, nu jau zaļais barons Augusts Brigmanis (ZZS).
Ja reiz Brigmanis piesauc baronus, tad parunāsim arī par dzimtbūšanu, tikai šoreiz nevis par to, kuru vairākus gadsimtus latviešu zemnieku vairākumam uzspieda muižnieki, bet par to, kuru it kā nacionālu interešu iedvesmoti latviešu politiķi vēlas saglabāt vismaz idejiskā līmenī, ar postošām sekām gan indivīdiem, gan tautai kopumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.