airBaltic padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš aizstāv jauno lidmašīnu iegādes darījumu un atklāj, ka Flika ēra uzņēmumā beigusies ar 83 miljonu zaudējumiem
Tā sanācis, ka vietā, kur savulaik maltīti mēdza ieturēt Latvijas aviācijas kritusī zvaigzne Bertolts Fliks, – restorānā Osīriss – šoreiz uz brokastu omleti mudinu airBaltic padomes priekšsēdētāju Andri Liepiņu. Bailēs no tiesībsargiem Fliks vairs nesper kāju Latvijā, bet ar viņa atstāto mantojumu jātiek galā jaunai komandai, kuras galvenais uzraugs kopš pagājušā gada rudens ir pieredzējušais ierēdnis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Liepiņš.
«Uztveru to kā tehnokrāta darbu,» viņš ir politkorekts un neiegrimst aprakstos par to, kādas ir sajūtas, strādājot «oligarhiem» atņemtajā aviosabiedrībā. «Neredzu, ka būtu vēl riski,» saka Liepiņš.
Mūsu sarunas iemesls ir apjomīgais jauno lidmašīnu iegādes darījums, kuru, daudziem par pārsteigumu, airBaltic noslēdza nevis ar nozares flagmaņiem Airbus vai Boeing, bet ar Kanādas ražotāju Bombardier. Liepiņš skaidro, ka Bombardier neparādījās pēkšņi – sarunas notikušas ar visiem trim ražotājiem, un visi bija iesnieguši konkrētu piedāvājumu. «Pēdējā dienā ar katru bija saruna par to, vai ir iespējama turpmāka piedāvājuma uzlabošana. Airbus un Boeing zināja un redzēja, kāds ir Bombardier piedāvājums. Visi varēja uzlabot savus piedāvājumus.» Liepiņš stāsta, ka industrijai nav iebildumu pret iepirkuma procedūru, kuru airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss organizējis ļoti profesionāli. Airbus pirmā reakcija gan bijusi «emocionāla» (tas izplatīja vēstuli, kurā apšaubīja darījuma izdevīgumu airBaltic), taču pēc tam bijušas tikšanās ar abu uzņēmumu pārstāvjiem un «attiecības ir racionālas, lietišķas».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.