Cik ilgam jābūt atvaļinājumam?

Nesen ar veiksmīga uzņēmuma vadītāju runājām par optimālo atvaļinājuma ilgumu. Viņš teica, ka vienā reizē 7-10 dienas atpūtai pietiek un darbā nesakrāsies pārāk daudz steidzami risināmu jautājumu. Turklāt, šādi dalot atvaļinājumu, gada laikā var paveikt vairākas lietas, kas citādi nebūtu savienojamas. Piemēram, slēpot, lasīt grāmatas, spēlēt šahu, sērfot, ceļot ar motociklu, makšķerēt vai nedarīt pilnīgi neko. Es gan šaubījos, vai nedēļas laikā var pilnvērtīgi atpūsties. Pārāk sadalīts atvaļinājums ir izniekots atvaļinājums. Nedēļa ātri paiet, neesi īsti pārtraucis domāt par darbu, kad jau esi atpakaļ. Varbūt tieši tāpēc ir uzņēmumi, kuros vadītāji aicina darbiniekus atvaļinājumu nedalīt vairāk kā divās daļās?

Pēc sarunas pievērsos zinātniskākai argumentācijai. 2010.gada 18.februāra The New York Times atspoguļoti Nīderlandes zinātnieku pētījuma rezultāti par atvaļinājuma ietekmi uz laimes sajūtu. Izrādās, visaug-stākā un ilgstošākā tā ir… atvaļinājuma plānošanas periodā, bet pēc atvaļinājuma strauji atgriežas pamata līmenis. Ja atpūta raksturota kā «nekas īpašs», «stresa pilna» vai «relaksēta», tad darbu atsākušais cilvēks ir tikpat laimīgs kā tad, ja atvaļinājuma nebūtu bijis. Vienīgi tie, kas atvaļinājumu raksturoja kā «ļoti relaksētu», divas nedēļas dzīvoja ar paaugstinātu laimes sajūtu. Pētījuma autori atzīst, ka atvaļinājums uzlabo pašsajūtu, bet tas ir īslaicīgi, jo atgriešanās darbā nozīmē paaugstinātu stresa līmeni. Saistība starp laimes sajūtu un atvaļinājuma ilgumu netika konstatēta. Zinātnieku ieteikums – ja vēlaties no atvaļinājuma iegūt vairāk, sadaliet to īsākos periodos un biežāk izbaudiet gaidīšanas prieku.

Protams, no viena pētījuma nevajadzētu izdarīt pārāk lielus vispārinājumus, un uzņēmumos nevajadzētu ieviest vienotu atvaļinājuma sadalīšanas politiku. Drīzāk jāaicina vadītājus vairāk rēķināties ar katra darbinieka individuālajām vajadzībām – ieklausīties, kā darbinieki vēlētos dalīt savu atvaļinājumu.