Infografika: Mirstošā Baltijas jūra – vai mūsu dārgums? 6

Māra Miķelsone
Print Friendly, PDF & Email

Lielākā daļa jeb 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā, liecina Pasaules Dabas fonda pētījumi, kas veikti kopā ar SEB banku.

Zinātnieki konstatējuši, ka patlaban Baltijas jūras stāvoklis ir kritisks – tās dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu kvadrātkilometru lielas mirušās zonas.

Par lielāko piesārņojuma avotu Latvijā (44%) un Lietuvā (64%) cilvēki uzskata dabā un jūrā izmestus cietos atkritumus, bet Igaunijas (31%) iedzīvotāji atzinuši, ka neattīrīti notekūdeņi jūrai nodara vislielāko postu.

Lai arī eksperti uzsver, ka lauksaimniecība ir viens no lielākajiem piesārņojuma avotiem, iedzīvotāji tomēr domā, ka lauksaimniecība rada vismazāko risku – to atzinuši vien 5% Latvijas un Igaunijas, kā arī 4% Lietuvas respondenti. Tikai 1% aptaujāto norādījuši, ka viņiem nerūp, kas piesārņo Baltijas jūru.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Baltijas jūru par piesārņotu uzskata 56% Lietuvas un 53% Latvijas iedzīvotāju. Optimistiskāki ir respondenti Igaunijā, piesārņojuma faktu atzīstot tikai 32% gadījumu.

“Tīra jūra ir ne vien vides ieguvums, bet arī ilgtermiņa ekonomiskais ieguvums un iespēja izmantot jūras resursus arī nākotnē,” uzsver Ingus Purgalis, Pasaules Dabas fonda jūras un saldūdens programmas vadītājs.

Fonds atgādina, ka ikviens var uzlabot apkārtējās vides stāvokli: 1) virtuvē neizmantojot fosfātus saturošus trauku mazgājamos līdzekļus; 2) iegādāties savvaļā, nevis zivju audzētavā augušas zivis; 3) izvēlēties nemotorizētus pārvietošanās līdzekļus (velosipēdu, airu, burulaivas u.c.); 4) atcerēties, ka jūra nav tualete un izgāztuve; 5) izvēlēties mazāk iepakotas preces vai videi draudzīgu iepakojumu; 6) iesaistīties sabiedriskajās apspriešanās un ziņot par nepilnībām.

 

Komentāri (6)

lailabidzane 13.07.2012. 11.55

.
55m vai tomēr 55 m? 459m vai 459 m?

Par ūdensapmaiņas vietu norādīti TIKAI jūras šaurumi. Kā tad ar Baltijas jūrā ieplūstošajām upēm?

100 zivju sugu. Kāpēc salīdzinājumam tiek piedāvāts apdraudēto zivju UN DZĪVNIEKU sugu skaits?

Attēls, atsevišķi skaitļi un vēl teksts. Kāpēc tik sarežģīti? Par tiem cūkdelfīniem.

Par fosforu. Vai runa ir par tīrvielu? Vai fosfora savienojumiem?
Vai salīdzināšanai nebūtu labi uzzināt par šīs vielas īpatsvara pieaugumu vēl pāris jūrās? Tieši tāpat ar to īpatnējo daudzumu uz vienu cilvēku?
Vai tiešām nosusināšana ir intensīvi veikta pēdējos 20 gados?
Vai tieši pēdējos 20 gados nav būtiski samazinājusies minerālmēslu pielietošanas intensitāte?
Vai tiešām būtu labāk, ja fosfors uzkrātos punktā B, nevis punktā A?

Kāds minētajā laika periodā ir mirušo zonu pieaugums citās salīdzināmās vietās?

Cik korekti ir salīdzināt iekšzemes jūru, kurai ir blīvi apdzīvota piekraste, ar praktiski neapdzīvotu atklāta okeāna reģionu?

15% visas pasaules kravas tiek pārvadātas pa Baltijas jūru? ?? ???
Jūras transports pasaulē sastāda 65%. Eiropas lielākās ostas Roterdama, Antverpene, Hamburga, Brēmene atrodas Ziemeļjūrā.
Reizumis der domāt. Vismaz fragmentāri

100 t naftas noplūde gadā. Kādi ir salīdzinājumi?

+4
0
Atbildēt

0

Jânis Melngailis 13.07.2012. 10.32

vispār šī ir haltūra nevis infografika…

+2
-1
Atbildēt

0

snjuu 13.07.2012. 10.12

“2) iegādāties savvaļā, nevis zivju audzētavā, augušas zivis;”
==
Tiešām? Kādā ziņā tas palīdz, īpaši, ja jūra ir uzskatāma par diezgan patukšu…
===
“Baltijas jūrā ir par 800% vairāk”
==
Ja pareizi saprotu, “infografiku” mērķis ļautiņiem informāciju sniegt “atvieglotā veidā” – viegli uztveramu. Labāk tomēr būtu rakstīt: 9 REIZES VAIRĀK.

+1
0
Atbildēt

1

    Pēteris Jakubaņecs > snjuu 13.07.2012. 10.30

    inforgrafikas mērķis ir arī uzsvērt svarīgo un skaitlis 800 rada spēcīgāku uzsvaru nekā 9 🙂

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu