Četri cilvēki, kas par labākajiem ārzemju autoru tulkojumiem latviešu valodā nominēti 26.aprīlī pasniedzamajai Latvijas Literatūras gada balvai, dzīvo starp valstīm un pilsētām
Dens Dimiņš no iepriekšējās mītnes zemes Luksemburgas pārcēlies uz Islandi, kur divus gadus pavadījis jau iepriekš. Māra Poļakova Maskavu un Londonu nomainījusi pret Izraēlu. Zane Balode par savas ģimenes mājām sauc Somiju, Rīgā ieskrien lāgu lāgiem. Vienīgi Dace Meiere ražīgo darba cēlienu tulkotāju mājā Vācijā kopš pagājušās nedēļas turpina Ogrē, Latvijā.
Zane Balode, no igauņu valodas iztulkojusi Andrusa Kivirehka Vīrs, kas zināja čūskuvārdus (apgāds Lauku avīze)
Tulkoju mājās pa vakariem un tajā pašā laikā atbildu uz abu savu bērnu jautājumu simtiem, šķiru ķīviņus, būvēju lego torņus, vāru zupu, lasu priekšā un pamanos iztukšot veļas mašīnu. Vienmēr daru vairākus darbus reizē, – vaļsirdīga ir Zane. Jaunpienācēja Latvijas tulkotāju saimē, viņa lasītājiem dāvājusi divas grāmatas – arī tā paša Kivirehka Rijkuri.
Ikdienā Zane raksta un analizē Baltijas ekonomiskās ziņas aģentūrai Helsinkos, dzīvo šīs pilsētas pievārtē. Ir «precējusies» ne tikai ar Tartu Universitātē studētajām som-ugru valodām, bet arī ar studiju biedru – somu. Tulkošanu viņa pagaidām uztver kā jauku vaļasprieku, no kolēģiem pazīst tikai Guntaru Godiņu un savu darbaudzinātāju Maimu Grīnbergu, kam ne tik senā pagātnē rakstīja vēstuli, stāstot par milzīgo vēlmi tulkot Kivirehku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.