Latvijas pareizticīgās baznīcas metropolīts Aleksandrs (72) pirms savas konfesijas Lieldienām stāsta, kā kļuvis par garīdznieku un kādēļ pavasara skurbumam ļauties nav īsti pareizi
Tēva Aleksandra nākšanu pie varas Latvijas pareizticīgajā baznīcā 1990.gadā raksturo vairākas nozīmīgas pārmaiņas. Viņa laikā dibināts jeb atjaunots Rīgas garīgais seminārs, kas pastāvēja jau brīvvalsts laikā, atgūta Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāle, arī katedrāles Liepājā, Jelgavā un vīriešu klosteris Jēkabpilī. Pareizticīgā baznīca likumdošanā noteikta kā patstāvīga baznīca ar pašpārvaldi.
2002.gada februārī Krievzemes patriarhs Aleksijs II Latvijas pareizticīgās baznīcas galvu tēvu Aleksandru iecēla metropolīta kārtā.
Metropolija ir ne tikai viens no augstākajiem pakāpieniem pareizticīgās baznīcas kanoniskajā iekārtā. Metropolīta tituls pats par sevi atgādina par baznīcas varas augstāko pakāpi, kuras kompetencē ir ne tikai pamācīšana, bet arī saukšana pie kārtības un baznīcas likumu ievērošanas ne tikai ar vārdiem, bet arī lieguma līdzekļiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.