Teātra un kino režisors Kirils Serebreņņikovs uzskata, ka Putina piesaukšana ir viņa reklamēšana un labāk, lai katrs nodarbojas ar savu darbu pēc tiem principiem, kuri viņam ir svarīgi
Kad krievu teātra režisors Kirils Serebreņņikovs uzaicināja uz Maskavu latviešu režisoru Viesturu Meikšānu iestudēt krievu klasiku, tas bijis tikai tāpēc, ka paši šajos darbos neko jaunu nevarot ieraudzīt.
Aprīļa sākumā Rīgā būs Serebreņņikova pirmizrāde, kas tapusi pēc vācu dramaturga Georga Bīhnera nepabeigtās lugas Voiceks par «mazo cilvēku». Luga stāsta par vācu armijas kapteiņa izpalīgu Voiceku, kuru uzskata par muļķi, kurš ir nabadzīgs un pelna iztiku, ļaujot ārstam veikt eksperimentu ar sevi. Lai pierādītu kādu nenoskaidrotu zinātnisku patiesību, Voiceks spiests dienu no dienas ēst tikai zirņus. Bīhnera luga ir atvērta drāma, kuras iestudējumos risinātas gan greizsirdības, gan politikas, gan cilvēka psihes interpretācijas.
Serebreņņikovs šo eksperimentu ar mazo cilvēku Rīgas iestudējumā pārlicis kā stāstu mūsdienu mākslas galerijā. Šis ir otrais Serebreņņikova piegājiens Latvijas Nacionālajā teātrī. Izrādi Mirušās dvēseles noskatījušies gandrīz 30 000 skatītāju, un teātris to vairs nerāda.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.