Daudzus biznesus krīze ķēra kā lipīgs vīruss, taču ne medikamentu tirgu – zāļu iepakojuma vidējā cena piecos gados ir gandrīz dubultojusies. Kāpēc mēs arvien dārgāk maksājam par zālēm, taču nekļūstam veselāki? Atbilde ir skarba – pats zāļu tirgus cieš no konkurences trūkuma, un šī kaite turpina izplesties
Ātri un ērti – datorprogramma fiksē pacientu slimības vēsturi, nosūtījumus pie speciālistiem, analīzes, izrakstītās zāles. Viss elektroniski, ārstiem vairs nav jātērē dārgais laiks, ar roku aizpildot papīru kalnus. Šo izpalīdzīgo programmu sauc Medius, un klēpjdatori ar to ir vairākumam ģimenes ārstu Latvijas laukos, kā arī daudziem ārstiem Rīgā. Taču cena par šo ērtību var izrādīties mūsu veselība.
Verot ārsta kabineta durvis, pacients var pat nenojaust, ka ienāk stingri kontrolētā biznesa sistēmā, kurā mediķim jāpilda «mēneša plāns» zāļu izrakstīšanai un izmeklējumiem. Visus ērtās programmas datus kā uz delnas redz ne tikai pats ārsts, bet arī sistēmas administratori. Programmatūru par nelielu nomas maksu ārstiem piegādā kompānija CoMed. Daži ārsti datorus saņēmuši arī par velti, jo pierunājuši citus kolēģus kļūt par šīs sistēmas dalībniekiem.
Firma CoMed ir tikai viens no posmiem lielā biznesa organismā, kas izaudzis Latvijas veselības aprūpes sistēmā un atrodas dažu bagātu cilvēku kontrolē. Divi no viņiem iekļuvuši Latvijas miljonāru saraksta pirmajā desmitniekā – Josifs Apts un Vadims Telica, farmācijas uzņēmuma Repharm īpašnieki.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.