Drosme būt «nodevējam» • IR.lv

Drosme būt «nodevējam»

4
Foto — Harijs Briedis
Nellija Ločmele

Kāpēc domājošais vairākums gļēvi klusē, kamēr ekstrēmisti runā visu latviešu un krievu vārdā 

Referendums par valsts valodu ir uzplēsis 20 gadus vecas brūces. Dziedinājumu gatavi sniegt tie, kuri spēja saliedēt tautu jau toreiz. Mācītājs Juris Rubenis ir Labas gribas manifesta līdzautors, kurā neilgi pirms referenduma Valsts prezidents un daudzi viedokļu līderi aicināja uz sapratni un naida dzēšanu. Piedošana ir sarkana lupata daudziem, bet kādēļ Rubenis to uzskata par vienīgo iespēju, kuru vērts izvēlēties? 

Vairākums Latvijas balsstiesīgo pilsoņu referendumā nobalsoja pret otru valsts valodu. Kādu jēgu vēl tu gribētu ielikt šajā balsojumā, lai tas nevis aizved mūs pagātnē, bet uz priekšu?
Nav vienkārši ielikt labu saturu vārdā «pret». Tomēr labais, ko vajadzētu šajos rezultātos nolasīt visiem – te ir unikāla vieta uz šīs milzīgās planētas, kur neliela, trausla kultūras telpa var pastāvēt, un mēs vēlamies to saglabāt, bet negribam nevienu cilvēku pazemot vai aizvainot. Gribu cerēt, ka tas ir skaidrs ikvienam citas tautības cilvēkam. 

Ja mazai valodai pieliek klāt lielu un spēcīgu valodu, tai ir tendence dominēt. Latvieši ir viena no mazākajām pasaules tautām, mums blakus ir milzīga lielvalsts, kur vairāk nekā 100 miljoni runā krieviski, šīs ir divas nesalīdzināma mēroga telpas. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu