Daugavpils karbonāde • IR.lv

Daugavpils karbonāde

5
Krievu valoda jau tagad Daugavpilī ir neoficiāla saziņas valoda: veikalos pārdevējas uzrunā krieviski, tirgū gaļas paviljonā lieliem burtiem rakstīts «sviņja» un mazākiem «cūka».
Ieva Alberte

Daugavpilī dzīvojošie beidzot varēja publiski pateikt, ka vēlas runāt krieviski. Referenduma dienā dažs pilsonis pat nezināja, kā latviski ir «pret» un «par», taču tas neliedza valodām «pamērīties» 

Centrālajā gājēju ielā Daugavpilī ir Hesburger ēstuve. Pa tās logu redzama Latgales Uroloģijas centra reklāma. Lielākā daļa daugavpiliešu gribētu, lai tur būtu rakstīts arī Latgaļskij centr urologii, jo 55% balsstiesīgo referendumā nobalsoja par krievu valodu kā otru valsts valodu. Tā nebūtu milzīga pārmaiņa, jo krievu valoda jau tagad ir neoficiāla saziņas valoda: veikalos pārdevējas uzrunā krieviski, tirgū gaļas paviljonā lieliem burtiem rakstīts «sviņja» un mazākiem «cūka», skolas – divplūsmu, teātrī krievu izrādes. Ieeja klubā Banzai maksā četrus latus, vienā zālē skan angļu mūzika, otrā – krievu. Dejas, protams, ir otrajā. Gados jaunais personāls sveicinās krieviski, taču, dzirdot vaicājumu latviski, ātri un ar smaidu pāriet uz latviešu. Vecākās paaudzes cilvēki vai nu uz valsts valodu nepāriet, vai dara to sarauktu pieri. Šo iemeslu dēļ patiesi nav skaidrs, kāpēc sestdien, referenduma dienā, vajadzētu kustēt no mājas un piedalīties, ja viss jau ir. Turklāt – ja labi zināms, ka rezultāts nebūs labvēlīgs. 

Latvieši pielāgojas krieviem
Kāpēc krievi balsos un, ko viņi īsti grib, vispirms vaicāju Daugavpilī dzīvojošajiem latviešiem. Guntis, kurš dzimis Daugavpilī un strādājis Rīgā, tomēr atgriezies otrajā lielākajā Latvijas pilsētā, jo «te mierīgāk». «Nostalģija. Vecāki, draudzene.» Viņš attālināti strādā starptautiskā IT kompānijā, kas bāzēta Rīgā. Guntis vietējos krievus dala divās grupās: «gopņiki», kuri «neko citu negrib, kā spekulēt, jo viss bizness ir otrā robežas pusē», un gudrie jaunieši, kuri zina, ka divas valodas ir iespēja darba tirgū un izglītības ieguvē. «Daugavpilī nedzīvo nabagi, ir daudz turīgu un gudru cilvēku ar labi algotu darbu.» Daudz esot arī to, ar kuriem viegli manipulēt. Polittehnologi darbojoties klusi. Guntis uzskata, ka te iesaistīta Krievijas nauda. Pāris dienu pirms referenduma Daugavpilī skolā viesojies Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. 

Guntis uzskata, ka krievi balso divu iemeslu dēļ: pirmkārt, lai pēcāk Eiropai rādītu, ka viņu ir tik daudz un pienākas reģionālas valodas statuss; otrkārt, tas ir pašcieņas jautājums. Ja esi krievs, sava valoda jāaizstāv. Loma arī emocijām, piemēram, ievilks krustiņu «par» tāpēc, ka vecāki savulaik nedabūja pilsonību un Saskaņas centru pēc vēlēšanām apčakarēja. «Es balsoju pret slinkumu. Iemācīties valodu cilvēks var, iespējas ir,» savu izvēli pamato Guntis. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu