Gadu pēc eiro ieviešanas Igaunijā par trešdaļu palielinājušās ārvalstu investīcijas, taču cilvēku entuziasmu saļodzījusi eirozonas krīze
Kopš mazākā banknote Igaunijā ir pieci eiro, kļuvis daudz grūtāk atstāt dzeramnaudu frizētavā. Toties ikmēneša apkures rēķins vairs neizskatās tik draudīgs un ir viegli pārmaksāt par kafiju, jo cenas šķiet smieklīgi mazas, salīdzinot ar laikiem, kad viena eiro vietā bija 15 kronas.
«Reizēm attopos, ka nebūtu tik daudz maksājis par kādu lietu, ja uzreiz saprastu, kāda patiesībā ir cena,» atzīst Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais finanšu ministrs Ivari Padars, kura vadībā Igaunija izstrādāja trīs valsts budžetus, kas nodrošināja prasību izpildi un pievienošanos eirozonai pirms gada.
No otras puses, eiro atklāj, cik nožēlojami mazi ir, piemēram, bērnu pabalsti Igaunijā. «Briselē ierēdņiem pieteikts tik mazus skaitļus (19,2 eiro) nemaz neiekļaut ienākumu atskaitēs,» saka Padars.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.