Laba ideja pārtop traģēdijā • IR.lv

Laba ideja pārtop traģēdijā

5
Demonstranti pērn septembrī ar krāsu apmētājuši Grieķijas Centrālās bankas ēku, protestējot pret valstī plānotajiem taupības pasākumiem.

Eiro idejas vēriens savulaik aizrāva elpu. ES kopējās valūtas problēmas tagad raisa tikpat dziļas šausmas. Risinājumi ir divi 

Drosmīgo un vizionāro projektu radīt vienotu Eiropas valūtu nevar izprast, ja neatgādinām sev, ka 80.gados tika nojaukts Berlīnes mūris un tolaik daudziem vēl šķita, ka Otrais pasaules karš ir beidzies salīdzinoši nesen. Eropā turpinājās diskusijas  par to, vai Vācijas nostiprināšanās varētu atkal radīt draudus. 

Eiro aprises noteica Māstrihtas līgums, kura galvenais autors bija Eiropas Komisijas prezidents Žaks Delors. Viņš vienmēr vēlējās paveikt vairāk nekā politiskā elite, ar ko sadarbojās. Lai gan tolaik elitē netrūka dedzīgu eiropiešu, piemēram, Francijas prezidents Fransuā Miterāns, Vācijas kanclers Helmūts Kols, Nīderlandes premjers Rūds Lubers un Portugāles premjers Anibals Kavaku Silva, arī viņiem nebija drosmes integrēt savas valstis tādā mērā, lai radītu patiesi saskaņotu Eiropu. Šādu iespēju beidzot pavēra Māstrihtas līgums, kura parakstīšana 1992.gadā iezīmēja Eiropas Savienības izveidošanu. 

Lielais sprādziens
Māstrihtas līgums izveidoja Eiropas «trīs pīlārus», no kuriem pirmais bija ekonomikas pīlārs jeb Ekonomikas un monetārā savienība – tika radīts juridisks pamats vienotai finanšu un saskaņotai fiskālai politikai. Tomēr Māstrihtas līguma īstenošanai trūka politiskās gribas. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu