Liekot aizmirst 90.gados ievestās daudzsēriju drazas no Dienvidamerikas un Krievijas, seriāli pārliecinoši nostabilizējas kā kvalitatīvs kino
Nesen kā noslēdzis otro sezonu, izdaudzinātais BBC miniseriāls Šerloks sakūla diezgan intensīvu viedokļu un sajūsmas apmaiņu vietējā sociālo mediju vidē. Baudot galvenokārt pozitīvus viedokļus, šis ir viens no anglofonās pasaules apliecinājumiem, ka vārda «seriāls» kaut vai neapzināta sasaiste ar otršķirīgu kino ir nepelnīta.
Kinorežisoru spēļu laukums
Aizmirstot 90.gados ievestās daudzsēriju drazas no Dienvidamerikas un Krievijas, seriāli pārliecinoši turpina nostabilizēties kā kvalitatīvs kino un jaunu iespēju platforma visu kalibru kinoindustrijas darboņiem. Visticamāk, tieši šādi seriālu formātu redzēja spriedzes filmu meistars Alfrēds Hičkoks un mūsdienu sirreālists Deivids Linčs. Hičkoks TV filmu sērijām pievērsās piecdesmitajos ar Alfrēds Hičkoks piedāvā, savukārt Linčs – 1990.gadā ar Tvinpīku.
Arī pašreizējie Holivudas grandi televīzijas nebīstas – Stīvens Spīlbergs producē seriālus jau kopš astoņdesmitajiem. Februārī pirmizrādi piedzīvos viņa producētais un no paskata salkanais Smash par Merilinai Monro veltīta Brodvejas mūzikla uzvešanu. Savukārt Skorsēzes pēdējā piedalīšanās seriālā, uzņemot tā pilotsēriju, rezultējās kritiķu un skatītāju apjūsmotajā Pagrīdes impērijā/Boardwalk Empire. Pilotsērija stāstam par dubultas morāles vīru ASV sausā likuma laikā izmaksāja 18 miljonus ASV dolāru, to ierindojot desmit visu laiku dārgāko seriālu sarakstā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.