Fiziķi līdz šim bija atklājuši 12 matērijas «klucīšus», no kuriem uzbūvēta pasaule. Tagad, pēc teju 50 gadus ilgas meklēšanas, varētu būt notverts pats izvairīgākais: Higsa bozons, ko reizēm dēvē par Dieva elementārdaļiņu, jo tā rada Visuma masu
Sen bija laiks. Desmitiem gadu Pīters Higss ir sēdējis savā dzīvoklī vecā namā Edinburgas centrā un gaidījis, un gaidījis. Šajā ilgajā laikā zinātnieks vairākkārt piesaukts dažādos virsrakstos, kas vēstīja – iespējams, atklāta slavenā daļiņa, kas nosaukta Higsa vārdā. Taču tās visas izrādījušās viltus trauksmes. Izskatās, ka šoreiz beidzot nav dūmu bez uguns. Pagājušajā mēnesī Eiropas Kodolfizikas centrā CERN, kas atrodas pie Ženēvas, tika sarīkots seminārs par jauniem atklājumiem tā dēvētā Higsa bozona pētniecībā.
Reti kad agrāk šajā laboratorijā, kas atrodas Juras kalnu grēdas pakājē, ir piedzīvota tik nokaitēta atmosfēra. Kabineti tukši, laboratoriju telpas slēgtas, un kafetērija pamesta kā kara laikā. Visi cilvēki sapulcējušies lielajā konferenču zālē. Lai aizbarikādētu abas ieejas, nācās nolīgt privātu apsardzes firmu. Pēc ziņām par izsludināto semināru tajā vēlējās piedalīties pārāk daudz pētnieku.
Patiesībā šis jaunums ir gana pretrunīgs. No vienas puses, Higsa elementārdaļiņas izpētē bija noticis zināms progress – iespējams, beidzot bija izdevies to reģistrēt, fiksējot svaru, kas līdzinās 125 ūdeņraža atomiem. No otras puses, nekādu pārliecinošu pierādījumu aizvien nav – ir tikai pavedieni.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.