Lietuvas Bankas vadītājs Vits Vasiļausks atbild uz Ir jautājumiem par Snoras krahu
Sāpīgais Snoras bankrots un Krājbankas slēgšana ne vien satrieca tūkstošiem noguldītāju, bet arī birdināja latviešu pārmetumus pār Lietuvas amatpersonu galvām. Sākot ar jautājumu, vai Latvijas banku uzraugus tiešām nevarēja ātrāk brīdināt par Snoras grēkiem, un beidzot ar problēmas sakni – kāpēc Lietuva vispār atļāva Vladimiram Antonovam pirkt banku, ja viņa reputāciju apšaubīja citur Eiropā?
Kad saskaņā ar ziņām, kas ir jūsu rīcībā, no Snoras bankas sāka pazust aktīvi?
Es varu runāt par laika posmu, kopš sāku strādāt Lietuvas Bankā 2011.gada 16.aprīlī. Aizdomas radās vasarā, bet banka jau nav nekāda [vienkārša] sveču rūpnīca. Nepieciešams konsekventi vākt pierādījumus, vēl un vēlreiz pārbaudīt faktus, un tikai pēc tam pieņemt lēmumus. Galīgo viedokli mēs noformulējām Snoras bankas inspicēšanas beigās. Pārbaude bankā bija ilgākā visu man zināmo inspekciju vēsturē, tā ilga divus mēnešus. Parasti izdodas tikt galā mēneša laikā.
Kad sākās tās darbības, par kurām aizdomas radās vasarā?
Aizdomas par neparastām operācijām radās jau 2010.gadā. Proti, par tādām banku biznesa loģikai neatbilstošām darbībām kā skaidras naudas glabāšana savos kontos, tajā pašā laikā aizņemoties dārgāk.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.